Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
11,49
Ietaupījums:
1,26 (11%)
Cena ar atlaidi*:
10,23
Pirkt
Identifikators:412924
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

1Tiesību zinātne kā zinātnes sastāvdaļa.
Zinātne ir cilvēka darbības sfēra, kuras funkcijas ir izstrādāt un sistematizēt objektīvas zināšanas par īstenību; tā ir zināšanu sistēma, kura veltīta noteikta priekšmeta studēšanai. Pēc priekšmeta un metodēm zinātnes sistēmu veido:1)humanitārās un sociālās zinātnes;2)dabas zinātnes; 3) tehniskās zinātnes. Zinātnes pēc ievirzes un attiecībām ar praksi iedala: 1) fundamentālās: sabiedrības un dabas pamatstruktūru izzināšana izzināšana notiek “tīrā veidā neatkarīgi no iespējamā lietojuma lietišķās: fundamentālo zinātņu lietojums prakses problēmu risināšana. Teorija atspoguļo un izskaidro realitātes pietiekami lielu sfēru. Tā nesadala sīkumos un izskaidro plašu jautājumu loku.
Zinātniskā teorija ir loģiski organizēta zināšanu sistēma par pētāmā objekta vispārējiem un nepieciešamajiem sakariem un attiecībām, un šajā teorijā iekļaujas arī tiesību teorija. Kā jau katra sistēma, tiesību teorija sastāv no šīs sistēmas sastāvelementiem, kuri šīs sistēmas ietvaros ir ļoti cieši loģiski saistīti. Teorija sastāv no elementiem. Teorijas kodolu sastāda ideja. Idejas (tiesību ideja) ir pamatā, galvenā doma, iecere, kas nosaka saturu kaut kam. Jo vairāk produktīvu ideju, jo lielāka iespēja atlasīt optimālāko ideju. Idejai piemīt sistēmu veidojošā īpašība. Pateicoties tai, ideja ir spējīga ap sevi noteiktā veidā organizēt dažādas zināšanu formas un vēlāk pateicoties tam izveidojās šo zināšanu formu sistēma. Svarīgākā no šīm sistēmām ir zinātnes likumi. Par likumiem sauc tikai tās sakarības un attiecības, kas satur sevī sekojošas pazīmes: vispārīguma – likumi sevī satur un izskaidro radniecīgu priekšmetu sakarības un attiecības; būtiskas attiecības un sakari (attiecības starp priekšmetu un parādību būtībām);nepieciešamās attiecības un sakari (nevis nejaušas); atkārtojošās attiecības un sakari, kas atkārtojas vienos un tajos pašos apstākļos. Likumi ir sakari un attiecības, bet ne katri sakari un attiecības ir likumi. Vispārēja tiesību teorija ir vispārinātā zināšanu sistēma par tiesībām un tiesiskām parādībām, to būtību, funkcionēšanu un nozīmi sabiedrībā. Tā pēta tiesisko īstenību (realitāti) valstī.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −11,11 €
Materiālu komplekts Nr. 1181436
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Tiesību teorija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/412924

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties