Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
2,27 (16%)
Cena ar atlaidi*:
11,93
Pirkt
Identifikators:723885
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.02.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Tiesību akts ir juridiska rakstura dokuments, ko izdod kompetenti tiesību subjekti un kas satur juridiskās tiesības un pienākumus. Tiesību akts iedalās normatīvajā tiesību aktā, kas satur TN, kā arī individuālajā tiesību aktā (spriedums, lēmums, u.c. tiek regulēta konkrētu tiesību subjektu uzvedība). Tātad tiesību akts var saturēt gan individuālu konkrēta gadījuma tiesisko attiecību regulējumu, gan vispārpiemērojamus uzvedības priekšrakstus. Tiesību akts, kas satur vispārējus uzvedības priekšrakstus un ir piemēro­jams vairākkārt, tiek saukts par NA. ‘Normatīvais’ nozīmē normu saturošs.
Normatīvais tiesību akts ir rakstveida juridisks akts, ko izdod kompetentas valsts iestādes un kas satur TN (vispārobligātus uzvedības noteikumus). Jēdziens ir ļoti plašs, pie NA pieder satversmes likumi, likumi, kodeksi, normatīvie līgumi, MK noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi u.c. NA var būt iekšēji vai ārēji. Iekšējais normatīvais akts ir tiesību akts, kuru publisko tiesību subjekts izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārējā NA piemērošanas kārtību savā darbības jomā (instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.). Ārējais normatīvais akts ir Satversme, likumi, MK noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī starptautiskie līgumi un ES (Kopienu) pamatlīgumi un uz to pamata izdotie NA (APL 1.pants V-VI daļas). Normatīvie tiesību akti pēc definīcijas ir abstrakti un nenorāda konkrētu adresātu, to saistošais spēks ir erga omnes (saistošs visiem). Tā kā NA nav radīts kā­du īpašu tiesisku attiecību noregulēšanai, to ir iespējams pie­mērot vairākkārt. Norma­tīvos tiesību aktus izdod likumdevējs un izpildvara. Par NA paveidu ir atzīstami normatīvie līgumi – tiesību akts, kas satur TN (piem.Starptautiskie līgumi). Atšķirībā no likumiem u.c. NA normatīvos līgumus rada vidi vai vaitāki tiesību subjekti. Pie normatīvajiem tiesību aktiem ir pieskaitāma arī daļa no TA, ar kuriem tiek iztulkotas spēkā esošās TN. Jāatzīmē, ka praksē nereti var sastapt jauktus tiesību aktus, kuri ietver sevī gan TN, gan konkrētus, individuālus priekšrakstus.
NA pazīmes: 1) valsts noteikti; 2) vispārēja rakstura; 3) obligāti uzvedības noteikumi; 4) NA juridiskais spēks; 5) NA spēks attiecas uz attiecību veidu; 6) adresēti jebkuram; 7) var tikt piemēroti vairākkārtīgi; 8) ir noteikti NA veidi, kas var izdot, kārtība.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −11,97 €
Materiālu komplekts Nr. 1312580
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Tiesību teorija un vēsture”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/723885

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties