Livonija - viduslaiku mazvalstiņu konfederācija jeb savienība, ko izveidoja katoļu baznīcas institūcijas - bīskapijas un ordenis - iekarotajās Baltijas zemēs mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā. Pastāvēja no 13. gs. līdz 16. gs. otrajai pusei.1 Tas bija ģeogrāfisks un reliģiski politisks jēdziens, jo Livonijā ietilpa 5 valstiņas - Livonijas ordeņa valsts, Rīgas arhibīskapija, Kurzemes, Tērbatas un Sāmsalas-Vīkas bīskapija. Konfederācijas kopplatība bija 108 000 km2.2
Konstitūcija - valsts pamatlikums, kas nosaka tās iekārtu, vēlēšanu sistēmu, likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas institūcijas un to darbības principus, pilsoņu tiesības un pienākumus.3
Livonijas konstitūcijas (viduslat. Constitutiones Livoniae) - 1582. gada 4. decembrī Žečpospoļitas karaļa Stefana Batorija izdotie likumi par Pārdaugavas hercogistes administratīvo un tiesu iekārtu (muižnieku strīdu izstiesāšanu īpašās tiesās).…