Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,68 (17%)
Cena ar atlaidi*:
3,31
Pirkt
Identifikators:361573
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.07.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Tiesību būtības noskaidrošana

Kēnigsbergas universitātes prof. Imanuels Kants par tiesībām: “Tiesības ir tas spēks, kas spēj norobežot viena indivīda patvaļu no otra indivīda patvaļas uz vispārīgā brīvības likuma pamata.” Kategoriskais imperatīvs: rīkojies tā, lai tavas darbības maksima vienlaicīgi atbilstu kopējo likumu principiem.
Nevienam nav tiesība izvēlēties un noteikt citai personai viņas mērķus. Pat pašus cēlākos.
Kelzens: “Zinātne ir jānodala no politikas. Politikas uzdevums ir pārvalde, bet zinātnes izpēte un skaidrojums.”
Liberāli juridiskā skolas pārstāvji tiesības definē kā vispārīgu un nepieciešamu cilvēku brīvības formu.
Tiesības var raksturot šādi un arī šādā formā tas būs pareizi:
1.Tiesības tā ir formālā vienlīdzība;
2.Tiesības tā ir vispārīgā un nepieciešamā brīvības forma;
Tiesības tā ir vispārīgā taisnība.
Ar tiesību būtības izzināšanu nodarbojas vairākas zinātnes: vispārīgā tiesību teorija, tiesību filozofija, tiesību socioloģija u.c.
Tiesību rašanās cēloņu un būtības izpratnē nozīmīga loma ir tiesību filozofijai Senajā Grieķijā. Jau Grieķijā zinātnieki pētīja jautājumus par taisnīgas valsts iekārtas organizēšanu, par attiecībām starp indivīdu un sabiedrību. Pastāvēja arī viedokļu nesakritība. Grieķi apsprieda tiesību būtību kopā ar citām filozofiskām problēmām un neapskatīja jautājumus par cilvēka brīvību, vienlīdzību utt. Grieķu filozofijā pastāvēja virziens naturālisms, kura pieritēji visas pasaules iekārtu mēģināja identificēt ar sakarībām dabā, tur pastāvošajiem likumiem un antropomorfismu, kas tiesiskajām parādībām piešķir cilvēciskas īpašības. Grieķu filozofijas īpatnība ir tā, ka netiek šķirti cilvēku likumi no dabas spēkiem, kuri abi it kā pakļauti liktenim.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Tiesību filosofijas semināra jautājumi”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/361573

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties