Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,60 (15%)
Cena ar atlaidi*:
3,39
Pirkt
Identifikators:343357
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 31.08.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Sokrāta idejas nevarēja rasties ne no kā. Tās sāka attīstīties jau pirms Sokrāta.

Likurgs – tiek saukts par etatisma virziena pamatlicēju (komunistiskas valsts pamatlicējs). Saista dzīvi ar reglamentāciju. Tātad sociālismam Eiropā ir 3000 gadu senas tradīcijas.

Solons – rada Eiropas demokrātiju. Pret jebkādu dzīves reglamentāciju, jo īpaši privātās. Taču publiskā vara nevar pastāvēt bez reglamentācijas. Valsts varai jābūt ar visu sabiedrības locekļu piedalīšanos.

Solons nāca pie varas kā kompromisa politiķis, kas īsti neapmierināja nevienu. Viņš pirmais Eiropā kodificē tiesības un dara tās zināmas visiem 594.g. pirms Kr. Vēlāk šos likumus vērtēja Aristotelis : “Solons deva labākos likumus, kādus varēja pieņemt.”

Solons saistās ar kompromisu mākslu. Solona likumi pilnībā neapmierināja nevienu sociālo slāni, tomēr kopumā visi tos atbalstīja.

Solons iedala tautu 4 kategorijās pēc mantas cenza.
Augstākā kategorija bija tie, kam piedre nekustamais īpašums. Viņiem bija tiesības tikt ievēlētiem valsts amatos.
Zemākie bija “proletārieši”, kam nekas nepiederēja, bet tiem bija tiesības kontrolēt vēlētās amatpersonas un tiesības griezties tiesā nevis tos nolinčot. Tiesnešus gan varēja vēlēt.
Solons šeit saskatīja pretsvara principu. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,34 €
Materiālu komplekts Nr. 1163884
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Tiesību filosofija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/343357

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties