Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
2,27 (16%)
Cena ar atlaidi*:
11,93
Pirkt
Identifikators:267009
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.03.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Tiesību filozofija    2
  Senā Grieķija    2
  Sparta    2
  Atēnas    3
  Solons (Senā Grieķija)    7
  Pitagors (Senā Grieķija)    7
  Heraklīts (Senā Grieķija)    9
  Demokrīts (Senā Grieķija)    9
  Sokrāts (Senā Grieķija)    10
  Platons (Senā Grieķija)    11
  Aristotelis (Senā Grieķija)    15
  Aleksandrs Lielais (Senā Grieķija)    16
  Sofistu ieguldījums tiesiskās domas attīstībā (Senā Grieķija)    16
  Antīkās Grieķijas ieguldījums Eiropas tiesiskās domas izveidē    18
  Romiešu devums Eiropas tiesiskās domas attīstībai    19
  Stoiķi (Grieķu – romiešu elites filozofijas virziens)    25
  Cicerons (Romas impērijas 1. posms)    25
  Seneka (Romas impērijas 1. posms)    27
  Aurēlijs Augustīns (Dabiskās tiesības viduslaikos)    29
  Dabisko tiesību skolas ietekme uz juridisko domāšanu    29
  Akvīnas Toms (Dabiskās tiesības viduslaikos)    31
  Bodēns (Suverenitātes jēdziens)    32
  Hugo Grocijs (Dabiskās tiesības Jaunajos laikos)    32
  Baruhs Benedikts Spinoza (Dabiskās tiesības Jaunajos laikos)    34
  Racionālā dabisko tiesību teorija    34
  Tomass Hobss (Dabiskās tiesības Jaunajos laikos)    36
  Džons Loks (Dabiskās tiesības apgaismības laikmetā)    36
  Šarls Monteskjē (Dabiskās tiesības apgaismības laikmetā)    38
  Žans Žaks Ruso (Dabiskās tiesības apgaismības laikmetā)    40
  Imanuels Kants (Dabiskās tiesības apgaismības laikmetā)    41
  Dabisko tiesību renesanse 20. gs.    43
  Ronalds M. Dvorkins (Dabisko tiesību skola 20. gs.)    43
  Džons Finniss (Dabisko tiesību skola 20. gs.)    45
  Vēsturiskās tiesību skolas ietekme uz juridisko domāšanu    45
  Džambatista Viko (Vēsturiskā tiesību skola)    47
  Gustavs Hugo (Vēsturiskā tiesību skola)    48
  Karls Fridrihs fon Savinjí (Vēsturiskā tiesību skola)    49
  Georgs Fridrihs Puhta (Vēsturiskā tiesību skola)    50
  Vilhelms Frīdrihs Hēgelis    51
  Rūdolfs fon Jērings (Vēsturiskā tiesību skola)    51
  Frīdrihs Georgs fon Bunge (Vēsturiskā tiesību skola)    52
  Arveds Švābe (Vēsturiskā tiesību skola)    53
  Tiesību pozitīvisma ietekme uz juridisko domāšanu    53
  Džons Ostins (Tiesību pozitīvisms / Tiesību imperatīvteorijas virziens)    56
  Karls Bergboms (Tiesību pozitīvisms / Likuma pozitīvisma pārstāvis)    57
  Hans Kelzens (Tiesību pozitīvisms / Tīro tiesību teorijas pārstāvis)    58
  Gustavs Radbruhs    61
Darba fragmentsAizvērt

Tiesību filozofijas pamatjautājumi:
1. Jautājums par taisnīgumu:
2. Jautājums par valsti;
Tiesību filozofijas uzdevumi:
Tiesību būtības izzināšana: Vienlīdzība; Brīvība; Taisnīgums.
Likuma un tiesību nošķiršanas problēma:
Tiesību filozofijas kā zinātne attīstība;
Taisnīguma jautājumu pamatošana:
Tiesiskās drošības nodrošināšanas pamatojuma līdzeklis:
Cilvēciskās būtības un kultūras izpēte;
Cilvēka dzīves principu izpēte;’
Nemainīgo un ideālo vērtību meklēšana.

Senajā Grieķijā ir meklējamas Eiropas tiesību loka tiesību filozofijas pamatatziņas.
Senajā Romā ir meklējamas kontinentālās Eiropas tiesību loka tiesību tehnikas pamatatziņas.
Kristīgājā ticībā ir meklējamas kontinentālas Eiropas tiesību loka vērtības.
Senā Grieķija
Senās Grieķijas periods: 3. g. tūkstotis pr. Kr - 4. gs. pr. Kr. beigas:
Arhaiskā Grieķija: 8. - 6.gs. pr. Kr.:
Kolonizācijas laiks, valsts nostiprināšanās laiks;
Atēnās valda Drakonta likumi, Solona likumi (6. gs. pr. Kr.) / Spartā - Likurga likumi;
Klasiskā Grieķija: 5. - 4.gs. pr. Kr:
Atēnu demokrātijas uzplaukuma laiks.
Klasiskās Grieķijas laikā attīstījās filozofija, jurisprudence, diemžēl šis posms ilga tika 150 gadus.
Hellēnisms - 4. gs. pr. Kr. Beigas:
Maķedonijas Aleksandra laiks (hellēnisma kultūra izplatās iekarotajā teritorijās).
Pēc Maķedonijas Aleksandra nāves, Grieķiju iekaro romieši - Grieķu kultūra ir cieņā, bet pati Grieķija paliek trūcībā un pamestībā atstāta Romas impērijas province.
Sparta
Sparta iemiesoja kreisās idejas un utopisko sociālimu;
Platons apjūsmoja Spartas iekārtu, jo Atēnu demokrātijai bija daudzi mīnusi;
Formāli divvaldība - pie varas bija divi karavadoņi, viens no doriešiem, otrs no ahajiešiem;
Valdnieki tika vēlēti, tos vēlēja Apellā - tautas sapulcē.
Pilsoņiem netika dotas tiesības piedalīties likumprojektu un lēmumu izstrādē (Atēnās tādas tiesības pilsoņiem bija)
Lakoniska runa (Lakonija) – malacis tas, kas ar pāris vārdiem varēja izteikties pilnībā.
Valsts tiek uztverta kā pilsoņu kopums, kas pēc sev vēlamas programmas palīdz veidot ideālus pilsoņus, pie kam bez ideoloģijas, bet gan nodarbojoties ar katru no agras bērnības tā uztaisot ideālus karavīrus.
Rases tīrība tika veikta fiziski – visus vārgos un slimos bērnus fiziski iznīcināja;
Rīcībspēja, tiesībspēja Spartā:
Zēnu audzināšana notika uz dzīvību vai nāvi, tie, kas izdzīvoja 20 gadu vecumā atgriezās ģimenēs, ar 20 gadiem spartiešiem iestājās daļēja pilngadība.
30 gadu vecumā spartiešiem iestājās pilnā pilngadība, kas deva tiesības piedalīties tautas sapulcē.
Indivīds tika audzināts valstij
Likurgs Spartas valdnieks 8. - 9. gs. pirms Kristus;
Likurga likumi - galvenie Spartas polisas likumi:
Nosaka, ka likumiem ir jāpakļaujas bez debatēm, parādās formulējums:
Likumu nezināšana, neatbrīvo no atbildības.
Spartieši ir brīvi ļaudis, bet brīvība nav visaptveroša, viņi pakļaujas savas valsts likumiem.
Likumus nedrīkstēja pierakstīt, tos nodeva mutiskā veidā.
Likurga likumos ietvertas 2 ļoti būtiskas idejas (kaut kas uz sociālistisko tiesību skolu):
Sabiedrībai nav vajadzīgs privātais ‘īpašums, jo tas negatīvi iedarbojas uz sabiedrību un valsti, atzīstams ir kolektīvais īpašums, kolektīvās maltītes, kolektīvās intereses
Greznība apdraud sabiedrību ar laiskumu un vēlmi darboties ne kolektīva, bet savās interesē, tādēļ tā ar likumu ir jāierobežo.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −9,10 €
Materiālu komplekts Nr. 1114425
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Tiesību filosofija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/267009

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties