Tiesas sprieduma analīze

Sprieduma analīzes slēdziens
Vadoties pēc Administratīvā procesa likuma prasībām, iestādes lēmums vērtējams kopumā. Lēmuma lemjošā daļa nav iespējama bez konkrēto apstākļu vērtējuma, kas ietverts motīvu daļā. Tikai kopā šīs abas daļas veido pilnu iestādes lēmumu, kad pēc iestādes apsvērumu ietveršanas lēmuma motīvu daļā seko no motīvu daļas izrietošais gala secinājums lemjošajā daļā. Lai iestāde varētu lemt par termiņa atjaunošanu, nepieciešams saņemt attiecīgu, motivētu, personas lūgumu. Lūgumā jāpaskaidro iemesli termiņa nokavējumam, lai iestāde varētu vērtēt, vai norādītie iemesli atzīstami par objektīviem un neatkarīgiem no personas gribas (tas ir, tādiem, kas ir pamats termiņa atjaunošanai). No saņemtā dokumenta iestādei skaidri jāsaprot, personas lūgums atjaunot nokavēto procesuālo termiņu. Personai iesniedzot apstrīdēšanas iesniegumu, nenozīmē, ka termiņa nokavējuma gadījumā, persona ir lūgusi arī attiecīgo termiņu atjaunot. Tiesa, konstatējot pieteikuma nepieļaujamību ārpustiesas kārtības neievērošanas dēļ (apstrīdēšanas termiņa nokavējumu), netaisa spriedumu, bet pieņēmusi lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas, jo pieteicēja nav ievērojusi likumā noteikto lietas iepriekšējās izskatīšanas kārtību.
Apgabaltiesas spriedums ir atceļams, bet pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas muitas reģionālās iestādes 2005.gada 6.oktobra lēmuma Nr.F08/0170-05 atcelšanu ir atstājams bez izskatīšanas, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 278.panta 1.punktu.
…