Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:902359
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.12.2020.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

33. Kādi pēc Hauervasa un Burela domām ir galvenie izplatītāko deontoloģisko un teleoloģisko normatīvo ētikas teoriju trūkumi un kā tos var labot ar kristīgajā naratīvā balstītu ētiku?
Morāliem spriedumiem jābūt neegoistiskiem tādā nozīmē, ka to patiesuma nostiprināšanā nedrīkst iesaistīt morālā subjekta personisko vēsturi, identificēšanos ar kopienu vai kādu citu personisku faktoru. Tādējādi modernā ētika – vai tā būtu kantiskā „kategoriskā imperatīva” universālā racionalitāte vai utilitārisma „lielākā labuma lielākam skaitam cilvēku” princips – vēlas atbrīvot morālo uzvedību no paša morālā subjekta ticības pārliecību, noslieču un rakstura patvaļīgajiem un relatīvajiem elementiem.
Autori uzskata, kā šādi mēģinājumi pielīdzināt ētikas teoriju zinātnei kropļo praktisko prātu. Ētikā objektivitāti nevar sasniegt, norobežojoties no naratīva, bet gan pamatojoties tādos naratīvos, kas vislabāk virza cilvēku uz labo.
Autori norāda uz mūsdienu ētikas koncentrēšanos uz problēmjautājumiem, kuros jāpieņem grūti lēmumi. Ētika šādā perspektīvā kļūst par lēmumu pieņemšanas procedūru situācijās, kurās jāizdara izvēle, piemēram, izdarīt vai neizdarīt abortu un tml. Šāda pieeja ir tipiska standarta ētiskās pieejas kontekstā. Pieņēmums, ka morāle galvenokārt saistās ar „problēmām”, vedina konstruēt ētiku kā racionālu zinātni, kas no morālā subjekta un tā situācijas neatkarīgā, neitrālā veidā izvērtē alternatīvus „risinājumus”, ko var nodalīt no personiskās pieredzes un universalizēt.
Priekšstats par racionalitāti pēc autoru domām ir atkarīgs no naratīva. Lai to parādītu, autori vispirms norāda uz standarta pieejas tendenci ignorēt morālo priekšstatu nozīmi un nozīmīgumu. Šī pieeja pieņem pasauli kā dotu situāciju, kurā jāpieņem ētiskais lēmums. Ētikas jēdzieni kā „slepkavība”, „zagšana”, „aborts” u.c. kļūst deskriptīvi. Autori uzskata, ka morālie priekšstati ir arī preskriptīvi; tiem ir formējoša funkcija – analoģiski Marksa formulai, ka filosofijas uzdevums ir nevis aprakstīt, bet izmainīt pasauli. Aprakstam vienmēr ir savs mērķis.

Redakcijas piezīmeAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties