Tautsaimniecība un finanšu tirgus / Konspekts / ID: 726196

Autors: anastasija (9)

Vērtējums:

Publicēts: 07.12.2021.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 11 vienības

Atsauces: Nav

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
1.	Ievadlekcija	4
1.1.	TS skaidrojums	4
1.2.	TS pamatrādītāji	4
1.3.	Latvijas TS attīstības problēmas	4
1.4.	ES valstu TS attīstības problēmas	5
1.5.	Pasaules valstu TS attīstības problēmas	5
1.6.	Vārda “problēma” skaidrojums	5
2.	TS struktūra	6
2.1.	TS jēdzienu analīze	6
2.2.	Latvijas TS mērķa izvērtēšana	7
2.3.	TS sistēmas elementi	7
3.	PV un IKP	8
3.1.	PV skaidrojums	8
3.2.	IKP skaidrojums	8
3.3.	PN skaidrojums	8
3.4.	FC un SC, PPI, PV,SP saistība ar IKP	8
3.5.	PV aprēķināšana	9
3.6.	Izlaides skaidrojums	9
3.7.	Izlaides aprēķināšana	9
3.8.	SP skaidrojums	9
3.9.	SP aprēķināšana	10
3.10.	IKP FC un SC aprēķināšana	10
3.11.	Dinamiskās rindas	10
3.12.	IKP pieauguma izmaiņas Baltijas valstīs, Somijā, Zviedrijā un Dānijā	13
4.	Demogrāfija un iedzīvotāju pieaugums	15
4.1.	Pozitīva DP sekas	15
4.2.	Negatīva DP sekas	15
4.3.	Dinamiskās rindas	15
4.4.	Dabiskais un mehāniskais pieaugums Latvijā	17
4.5.	Dabiskais pieaugums Latvijā un ES Ziemeļu valstīs	18
5.	Iedzīvotāju mehāniskais pieaugums	19
5.1.	Emigrācijas pozitīvās sekas	19
5.2.	Mehānisko pieaugumu raksturojošie rādītāji	19
5.3.	ES valstu iedzīvotāju mehāniskais pieaugums	20
5.4.	Paredzamais mūža ilgums Eiropā	21
6.	Nodarbinātība un BD	22
6.1.	Dinamiskās rindas	22
6.2.	Nodarbinātības līmenis ES valstīs	25
6.3.	Bezdarbs ES valstīs	26
7.	TS konkurētspēja	27
7.1.	Latvijas TS efektivitātes rādītāji	27
7.2.	Latvijas TS konkurētspējas izmaiņas	27
8.	Valsts budžets	28
8.1.	Latvijas valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi	28
8.2.	Valsts fiskālās politikas īpatnības	28
8.3.	Nodokļu nastas apjomsES valstīm	29
	Izmantotās literatūras un avotu saraksts	30

Darba fragmentsAizvērt

7.2.Latvijas TS konkurētspējas izmaiņas
Pasaules ekonomikas foruma publicētais Globālās konkurētspējas indeksa ziņojuma 140. Izdevums liecina, ka Latvijas vidējais konkurētspējas rangs sakot no 2007.gada līdz 2018.gadam bija – 51,83, (zemākais 42.-2015. Gadā un augstākais- 70.-2011.gadā).
Nemainot STEPES politiku valstī Latvijas konkurētspēja Pasaulēs tirgū turpinās samazināties.
1. Sociālais rādītāji- jāveic izglītības reforma.
2. Tehniskais rādītāji- jāceļ tehnoloģisko un ražošanas novirzi;
3. Ekonomiskais un zinātniskais rādītāji- jāattīsta infrastruktūru un tautsaimniecību nozares;
4. Pārvaldības un ekoloģikais rādītāji- jāmaina attieksmi pret inovāciju paradumiem un uzņēmējdarbības pamatvajadzībām.
8.Valsts budžets

8.1.Latvijas valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi
2021. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardi eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardi eiro, liecina valdībā akceptētais likumprojekts "Par valsts budžetu 2021. gadam".
Salīdzinot ar 2020. gada plānu, valsts budžetā 2021. gadam paredzēts ieņēmumu samazinājums 328 miljonu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 744,1 miljona eiro apmērā, teikts likumprojekta anotācijā. Izdevumi ir palielināti, bet ienākumi samazināti, lai nodrošinātu ekonomikas sildīšanu Covid-19 krīzes laikā, atzina Finanšu ministrijas pārstāvji un premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

8.2.Valsts fiskālās politikas īpatnības
LR nodokļu un nodevu pamatnostādnes 2011.-2015. gadam bija noteikts, ka nodokļu politikas:
a. mērķis- stabili valsts budžeta ieņēmumi;
b. mērķis – uzlabota Latvijas TS KS;
c. mērķis – nodokļu politikas stabilitāte un prognozējamība;
d. mērķis – sociālais taisnīgums.
Reformas kļuva par nozīmīgu faktoru, kas paildzīnāja ekonomikas cikla auguma fāzi. Piemēram, nodokļu atvieglojumu politika sekmēja pamatkapitāla atjaunošanos; uzņēmumu un fizisko personu ienākumu aplikšanas pastiprināšana ļāva vājināt inflācijas tendences ekonomikā.
Fiskālā politika astpoguļo vadības pūles uztūrēt stabilu ekonomiku, manipulējot ar nodokļu palielināšanu vai samazināšanu.
…