Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,45 (13%)
Cena ar atlaidi*:
3,04
Pirkt
Identifikators:477918
Vērtējums:
Publicēts: 26.06.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Ir vēsturnieku daļa, kas uzskata, ka „Lielo teroru vislabāk var izprast „kā savstarpēji saistītu, tomēr atsevišķu fenomenu virkni”, no kuriem katru iespējams izskaidrot neatkarīgi no pārējiem, bet ne kā daļu no vienota notikuma.” Lielajā terorā ietilpa dažādi elementi: lielās „paraugprāvas” pret vecajiem boļševikiem, politiskās elites tīrīšanu, masu aresti pilsētās, „kulaku operācija” un „nacionālās operācijas” pret mazākumtautībām.
Staļinu bija ieinteresējušas padomju operas. Arvien biežāk viņš ieradās uz dažādām izrādēm. Staļins ieradās uz izrādi „Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta”, bet Staļins aizgāja no izrādes pirms pēdējā cēliena. Oficiālajā komunistiskās partijas laikrakstā „Pravda” parādījās raksts ar nosaukumu „Nevis mūzika, bet juceklis”. „Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta” tika nodēvēta kā mākslinieciskajā ziņā juceklīga un neskaidra, bet pēc satura – amorāla un neķītra.
„Trīsdesmito gadu vidū sākās viskroplīgākais, vistraģiskākais posms divdesmitā gadsimta mūzikā: ar totalitārās varas līdzekļiem tā tika totāli politizēta. Otrā pasaules kara priekšvakarā diktatori, manipulējot ar savu valstu pilsoņu neapmierinātību un masu saziņas līdzekļiem, bija sagrābuši varu jau pusē Eiropas.” No Ļeņina revolucionārās diktatūras Staļins izveidoja visvarenu valsts pārvaldes mehānismu. Tas balstījās uz Vadoņa personības kultu, visstingrāko masu saziņas līdzekļu kontroli un daudz slepeniem aģentiem – pat veselu armiju.
1929.gadā vara nonāca Staļina rokās. Mākslinieki iemantoja lielāku uzmanību, bet šī uzmanība bija bīstama. Staļinam patika izmantot telefonu, reizēm viņš nakts vidū piezvanīja māksliniekiem. Diktators izrādīja sevišķu labvēlību kādam no tiem, kas bija pie viņa vērsušies ar kādu lūgumu. Savukārt citiem tika pateikts, ka jāgaida Vadoņa zvans. Ja viņš nepiezvanīja, tas liecināja par ko sliktu. Drīz vien pie šiem cilvēkiem varēja ierasties NKVD vīri.
Arī Staļina laikā mūzika un māksla tika cenzēta, tika nosodīti mākslinieki, kuri vai kuru darbi neatbilda prasībām, lai gan mākslinieki bija ļoti atzīti un talantīgi. Viss tika kontrolēts.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,50 €
Materiālu komplekts Nr. 1333136
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Starpkaru posma diktatūras: fašisms, nacisms, staļinisms. Politiskā terora fenomens”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/477918

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties