Spensers Džonsons "Kurš pievācis manu sieru?"

Grāmata piesaistīja manu uzmanību ar nosaukumu un citu vērtējumiem par to. Citiem pastāstītu kā pelēniem un mazajiem cilvēciņiem gāja labirintā. Visinteresantākās personas man likās abi mazie cilvēciņi, jo viņi negribēja mainīties un domāja, ka iegūtais nekad nevar pazust. Abi pelēni dzīvē līdzinās kādam, kurš visu laiku ir darbībā un viņam nav nekad laika atpūsties. Es vairāk līdzinos mazajiem cilvēciņiem. Pārlasīto pārrunāju ar vecākiem un abām māsām. Es vēlētos būt pelēnu lomā un neko nevēlētos mainīt, bet ja es būtu mazo cilvēciņu lomā tad mainītos – vairāk ticētu tam ko redzu. No grāmatas iemācījos, ka dzīvē viss var mainīties jeb kurā brīdī. Šī grāmata lika domāt, ka pasaulē ir tik daudz un dažādu cilvēku.…