Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
6,49
Ietaupījums:
0,84 (13%)
Cena ar atlaidi*:
5,65
Pirkt
Identifikators:941451
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.01.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Arī daudzi citi sociologi līdzīgi Šilzam runā par teritoriju, par iedzīvotāju sastāva papildināšanos galvenokārt bērnu dzimšanas dēļ, nevis imigrācijai, par kultūru un politisko neatkarību. Tomēr visi šie kritēriji ir diskutabli. Pret kritēriju politiskā neatkarība, iebilst arī politologi. Politikas zinātnē lietotais jēdziens nacionāla valsts tiek definēta ļoti līdzīgi. Rezultātā abi jēdzieni „sabiedrība” un „valsts” kļūst gandrīz identiski.
Vācu sociologa Niklasa Lūmana (Niklas Luhmann) sabiedrības jēdzienu mēģina definēt, izmantojot komunikācijas un komunikatīvās sasniedzamības jēdzienu. Tā kā mūsdienu pasaule informācijas, komunikācijas u.c. tehnoloģiju dēļ vairs nepazīst nacionālo valstu robežās, viņš piedāvā runāt par pasaules sabiedrību. Tādā gadījumā atsevišķu valstu (nacionālās) sabiedrības paliek otrajā plānā.
Pēc britu sociologa un filozofa Vilijamsa Autveita domām sabiedrības elementārās struktūras ir ne tikai interpretētas, bet pat nav nekas cits kā vienīgi interpretācijas, simboli, aiz kuriem eksistē īstena dabīgo subjektu pasaule.
Pēc Emīla Dirkema domām sabiedrību raksturo kolektīva – visiem sabiedrības locekļiem kopīga apziņa, ko veido indivīdu mijiedarbības rezultātā radušies kolektīvie priekšstati jeb sociālie fakti, kuri radušies radošās sintēzes rezultātā un tos raksturo objektivitāte un piespiedīgums.
Franko Feraroti kritiskā socioloģija ļoti asi kritizē gan Rietumu gan Austrumu sabiedriskās iekārtas, gan modernos socioloģiskos virzienus un skolas ārēji apolitiskā socioloģija pēc Feraroti domām atrodas valdošo šķiru kalpībā un kalpo tām, kas maksā.
Gustavs Lebons viens no pirmajiem mēģina teorētiski pamatot masu ēras aizsākumus, saistot šo procesu ar vispārēju kultūras pagrimumu.
Herberts Spensers uzsver, ka visgrūtākais ir norobežot socioloģiju un vēsturi, turklāt socioloģija stāv ļoti tuvu bioloģijai. Viņš pirmais mēģināja uzbūvēt socioloģijas teoriju, balstoties uz etnogrāfisko materiālu, rekonstruējot pirmatnējā cilvēka fizisko, emocionālo, intelektuālo, bet jo sevišķi reliģisko dzīvi. Tādejādi socioloģija izvēršas par visaptverošu zinātni.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −10,44 €
Materiālu komplekts Nr. 1351555
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Socioloģija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/941451

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties