Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:793655
 
Vērtējums:
Publicēts: 20.11.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Lini   
2.  Kokvilna   
3.  Kaņepe   
4.  Kenafs   
Džuta   
Darba fragmentsAizvērt

Šķiedraugiem ir vislielākā nozīme saimniecībā no nepārtikas kultūrām. Tie dod izejvielas tekstilrūpniecībai. Pazīstamākie šķiedraugi ir lini, kokvilna, kaņepes, džuta, sizals, arī dabiskais kaučuks.


Lini

Linu kā kultūras vēsture ir ļoti sena. Uzskata, ka lini kā lauksaimniecības kultūra cēlušires no savvaļas liniem (Linum aqngustifolium). Linu audzēšana un apstrāde jau bija pazīstama 5000 – 4000 g. p.m.ē. senajā Mezopotāmijā, Sīrijā un ēģiptē. Ar 10.gs. lini ienāca arī Baltijas zemēs un to šķiedra tika plaši izmantota saimniecībā.

Botāniskais raksturojums. Lini (linum)ir linu dzimtas (Linacea)augs. Ģintī apvienotas vairāk nekā 200 viengadīgu un daudzgadīgu augu sugas, kas izplatītas mērenā un subtropu klimata zonās.
Škiedras ieguvei kultivējamie lini visi iekļauti vienā kultūrsugā Linum usitatisium L.Tie ir viengadīgi garās dienas augi. Sakņu sistēmu veido moetsakne ar vāji attīstītām sānsaknēm, kas izvietotas galvenokārt aramkārtā. Stiebrs ie 75 – 125 cm garš, tievs, vāji zarots(tikai augšdaļā). Augstvērtīgāko linšķiedru iegūst no liniem , kuru stiebrs ir vismaz 70cm garš, diametrā 1,1 – 1,5 mm.
Ziedi parasti ir zili, retāk balti, violēti vai sārti. Tie ir pašapputes augi, tomēr iespējama arī svešappute. Siltā un saulainā laikā linu ziedi uzplaukst jau ap 6.00 no rīta, bet jau ap 10.00 vainaglapas nobirst, taču vēsā un mitrā laikā ziedēšana ieilgst. Līdz ar noziedēšanu beidzas linu stiebru augšana garumā.
Auglis - cirkņu pogaļa, kurā ir vēl 5 sirpjveida papildsieniņas – septas, kas katru cirkni sadala divās daļās, tātad katrā pogaļā ir 10 nodalījumi, kuros atrodas pa vienai sēklai.

Ekoloģiskās īpašības. Garšķiedras lini ir mērenā klimata augi, to prasības temperatūras ziņā ir pieticīgas. Labāk tie aug vietās, kur svārstības starp dienas un nakts temperatūrām ir nelielas. Pētījumos noskaidrots, ka stiebru augšana garumā notiek apmēram vienādā ātrumā gan dienas, gan nakts temperatūrās.
Linu sēklas sāk dīkt 3 – 5 grādu temperatūrā pēc C, tpmēr piemērotākā t. Dīkšanai ir 9 – 12 grādi. Lini var pārciest salnas līdz - 3,5 - -4 grādiem. Piemērotākā t. Augšanai ir 14 – 16 grādi., bet ziedēšanai un nogatavošanai 16 – 18 grādi.
Garšķiedras lini ir mazprasīgi pēc gaismas, tāpēc mākoņainās vasarās var iegūt pat labāku ražu. Lini ir mitrumprasīgi augi. Pastiprinātas prasības pēc mitruma tiem ir veģetācijas posma pirmajā pusē, kamēr beidzas linu ziedēšana. Pēc ziedēšanas mitruma pārpilnība liniem ir kaitīga.
Lini vislabāk aug labi iekoptās agsnēs.Tiem nav piemērotas arī skābās kūdras augsnes un pārlieku kaļķotas augsnes, kā arī smagās māla un bezstruktūras augsnes, kurās ātri veidojas garoza.

Augšanas īpatnības. Garšķiedras linu dzīves ciklu 75 – 90 dienas iedala 6 augšanas fāzēs:
1.Dīgšanas fāze- sākas ar sēklu dīgšanas sākumu un turpinās līdz dīgļapu izaugšanai virs zemes, kļūst zaļas, izaug arī dažas īstās lapas. Fāze ilgst 7...10 dienas.
2. Eglītes fāze turpinās, kamēr linu dīgsti sasniedz 5...10 cm garumu, ir izveidojušās 10...12 īstās lapas. Šie dīksti ārēji atgādina egļu dīkstus, no kā arī cēlies šīs fāzes nosaukums. Šajā fāzē lini aug ļoti lēni – diennaktī 0,2...0,5 cm.
3. Straujās augšanas periods turpinās arī pumpuru veidošanās posmā. Lini diennaktī izaug par 3...5 cm un notiek šķiedras veidošanās. Šis periods ilgst 12 – 20 dienas.
4. Pumpuru veidošanās fāzē liniem izveidojas ģeneratīvie orgāni, turpinās šķiedras veidošanās un stiebra augšana. Fāze ilgst 8 – 10 dienas.
5. Ziedēšanas fāzē stiebra augšana garumā samazinās un līdz ar ziedēšanas beigās izbeidzas pavisam. Fāze ilgst apmēram 10 dienas.
6. Nogatavošanās fāzē liniem veidojas sēklas, tās nobriest un stiebri pakāpeniskimpārkokojas, daļēji pārkokojas arī pati šķiedra. Šo fāzi mēdz iedalīt 4 gatavības pakāpēs:
• Zaļgatavības pakāpe iestājas drīz pēc linu noziedēšanas. Viss linu lauks pārsvarā ir zaļš, tikai stiebru apakšējās lapas pamazām sāk dzeltēt. Šķiedras veidošanās vēl turpinās.
• Agrā dzeltengatavībā linu lauks pārsvarā ir dzeltenzaļā krāsā. Apakša gaiši dzeltena. Sēklas ir izveidojušās, bet pilnībā vēl nav nogatavojušās. Šķiedru veidošanās ir beigusies. Šajā laikā jānovāc visi šķiedras ražai audzētie lini.
• Dzeltengatavības pakāpē linu lauks ir dzeltenbrūnā krāsā. Šajā laikā jānovāc linu sējumi, kas audzēti sēklu iegūšanai.
• Pilngatavībā vairums pogaļu ir gauši brūnas. Linu šķiedra kļuvusi pavisam cieta un trausla. Šajā posmā novāktie lini nau vairs derīgi ne šķiedras iegūšanai, ne sēklu iegūšanai.

Audzēšanas industriālā tehnoloģija. Vislabāk lini aug irdenās, barības vielām bagātās augsnēs, vidēji smagās mālsmilts un smilšmāla augsnēs. Audzēšanai nau piemērotas smagās bezstruktūras augsnes un smilts augsnes, kuras ir ar barības vielām nabadzīgas.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties