Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,54 (12%)
Cena ar atlaidi*:
3,95
Pirkt
Identifikators:121783
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.02.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Cilvēce savā būtībā jau sen ir sākusi aizdomāties, vai ir kas augstāks par cilvēku. Arī latvietis. Latvietis senāk iekļāvās dabas ritējumā, dzīvoja pēc tās un augstākas varas – Dieva (vai kā to vietām mēdz saukt-debesu) - likumiem. Diemžēl latviešu senreliģijai pilnīgu pārskatu dot ir pagrūti, jo tā ļoti ilgus gadus (sākot jau ar 12.gadsimtu) ir atradusies kristietības ietekmē, tāpēc tā nav saglabājusies savā pirmatnējā formā. Visvairāk informācijas par dievībām var atrast mūsu dainas, tāpēc tās kā piemērus izmantošu vairākumā.
Dievs
Latviešu senčiem ir bijušas salīdzinoši daudzas dievības, ko sauc par daudzdievību jeb politeismu. Viena no senākajām, ne tikai latviešu, bet arī daudzās indoeiropiešu senreleģijām, dievībām ir Dievs. Viņš ir pārāks par citām dievībām.
Valodnieki uzskata, ka sākotnēji vārds „Dievs” nozīmējis to pašu, ko „Debesis”. Ar šādu nozīmi Dievs ir daudz aptverošāka kategorija, kurā ietilpst gan Saule, Mēness, zvaigznes gan Viņsaule. No tā arī var izprast teicienu, ka „pie Dieva” ir jāiet visiem. Tādēļ parādās blakus nosaukums – Debesu tēvs.
Kā galvenajai dievībai visās reliģijās, tāpat Dievam ir radītāja loma. Dievs ir visa esošā sākums, avots, tēvs. Ir pētnieki, kas uzskata, ka viens no Dieva popularitātes nosacījumiem ir vārda tiešā sakritība ar kristietības dievu.
Dievs aktīvi darbojas visos latviešu folkloras žanros, bet visvairāk tautasdziesmās.
Dievs tiek tēlots kā vīrs pelēkā mētelī, cepuri galvā, apjozies ar zobenu. Dievs parasti pārvietojas braukšus. Viņa zirgi ir zelta segliem un sudraba iemauktiem. Tāpat kā Mēnesim, arī Dieva kumeļiem ir zvaigžņu sega mugurā.
Dievs tēlots kā vispārējas kārtības un saskaņas nodrošinātājs, visuma pārvaldītājs. Nekas nenotiek bez Dieva ziņas un Dieva ceļi ir neizdibināmi. Tāpat mēs visi esam Dieva rokā.
Tātad Dievs latviskajā uztverē ir līdzīgs cilvēkam, cilvēcisks. Viņš tāpat domā, runā, staigā un bieži sastopams starp cilvēkiem:
„Dieviņš prieka nevarēja,
Pa pagalmu staigādams:
Stallī bija sirmi zirgi,
Aplokā raibaliņas.’

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Seno latviešu dievības”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/121783

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties