Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,70 (14%)
Cena ar atlaidi*:
4,29
Pirkt
Identifikators:625022
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.12.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Finlija modelis un tā sekas
Pašlaik visplašāk pieņemtajiem modelis seno Grieķijas ekonomikā ir Finlija modelis, kura pirmais izklāstītās ir Moses Finley 1973. Par šo viedokli lielā mērā jāpateicas Weber-Hasebroek-Polanyi līniju analīzei un uzskatam, ka senā grieķu ekonomika būtiski atšķiras no tirgus ekonomikas, kas šobrīd ir pārsvarā lielākajā daļā mūsdienu pasaulē. Seno grieķu ekonomika bija ne tikai daudz mazākā apjomā, bet tā atšķīrās kvalitātes ziņā.
Lai gan seno grieķu vārdam oikonomia ir sakne mūsdienu angļu valodas vārdā "ekonomika," šim vārdam nav divi sinonīmi. Šobrīd "ekonomika" attiecas uz atsevišķu sfēru, cilvēku mijiedarbība ražošanas procesā, izplatīšana un patēriņu preces un pakalpojumi, oikonomia nozīmēja "saimniecības vadība," ģimenes darbības, kurā bija iekļautas tradicionālās sociālās un politiskās institūcijas. Taisnība, grieķi, nodarbojas ar dažāda veida apmaiņu, tostarp tālsatiksmes tirdzniecība. Viņi izstrādāja naudas sistēmu, sāka izmantot metāla naudu, bet viņi nedomāja, ka šī darbība ir daļu no zinātnes, ko mēs saucam par "ekonomiku".
Saskaņā ar Finlija modeli Grieķijas vērtību sistēma uzsvēra labklājību, kas Kopienai ir pats svarīgākais. Atsevišķu vīriešu kārtas pilsoņiem, ir jānodrošina iztika sev un savai ģimenei. To varētu paveikt, vienkārši, ar nelielu lauksaimniecības zemes gabalu. Vīriešu pilsoņiem bija paredzēts veltīt sevi labklājībai Kopienā un piedalīties valsts reliģiskajā, politiskajā un militārajā dzīvē Polisās.
Tā sauktais banausic darbs iekļauj ražošanu, biznesu un tirdzniecību (kas nav saistīts ar zemes un ģimenes saimniecību), un to, ko mēs saucam par "kapitālismu" (ieguldīt naudu, lai gūtu vairāk naudas), viņi uzskatīja par kaut ko nesavienojamu ar līdzdalību, polisas lietām, un pat uzskatīja par kaut ko nedabīgu un morāli graujošu. Uz šīs zemes lauksaimniecības ražoja tikai tik daudz, cik bija nepieciešams patēriņam. Tie atstāja pietiekami daudz brīvā laika aktīvai līdzdalībai sabiedriskajā dzīvē. Ražošana un maiņas bija jāveic tikai attiecībā uz personisko vajadzību, lai palīdzētu draugiem, vai arī gūt labumu sabiedrībai kopumā. Šādas darbības nebūtu jāveic lai vienkārši gūt peļņu, protams, šādi nevar gūt kapitālu turpmāko ieguldījumu un ekonomisko izaugsmi.
Ņemot vērā ierobežojumus, kas likti uz ekonomisko aktivitāti, tradicionālajām vērtībām, lauksaimniecība veido lielāko daļu ražošanas un apmaiņu. Lielākā daļa ražošanas, tādēļ tika veikta laukos un pilsētās neto bija patērētājiem, nevis ražotājiem, kas dzīvo pie pārpalikuma laukos. Pilsētās nebija rūpniecības un ražošanas pastāvēja tikai nelielā mērogā. Pilsētas galvenokārt bija vietas, kur vairāk dzīvo cilvēki, kā arī reliģisko un valdības centri. To ieguldījumi ekonomikā bija - papildu prasītā produkcija no laukiem, ražošana ar ierobežotu preču daudzumu, nodrošināta tirgus vieta un ostas tirdzniecības preču apmaiņai.
Tā kā lielāko daļu ekonomisko labklājību iegūst no zemes, seno grieķu sabiedrības elite bija zemes īpašnieki, kuri līdz ar to arī dominē politikā. Šādiem vīriešiem bija maza interese par ražošanu, biznesu un tirdzniecību. To oficiālā politika, attiecībā uz ekonomiku, bija ļoti atšķirīga no mūsdienu valstu politikām.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Senās Grieķijas ekonomika”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/625022

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties