Semiotikas pamatjēdzieni

Semiotika – zinātne, kas pēta zīmes, zīmju sistēmas un uz to pamata radušās valodas. Tās pamatinterese – informācijas sistēma, t.i. , sistēma, kas nes informāciju un zīmju sistēmas. Pēta ne tikai dabiskās valodas, bet ari tādas sfēras kā kino, teātris, glezniecība, arhitektūra u.c.
Viens no fundamentālākajiem jēdzieniem semiotikā ir zīme. Izmeļoši, universāli definēt šādu jēdzienu nevar, var tikai atklāt to jēgu un saturu attiecībā pret kādu noteiktu cilvēciskās darbības jomu vai konkrēto situāciju. Semiotikā zīmi plašākā nozīme izprot kā materiālu objektu, kurma noteiktos apstākļos atbilst kāda nozīme, kas var būt jebkas – reāla vai izdomāta lieta, parādiba, process, fantāzijas vai pasaku būtne u.c. Zīme var apzīmēt ne tikai atsevišku objektu vai konkrētu parādību, bet gan veselu objektu vai parādību grupu. Šajā sakarā tika ieviests jēdziens zīmes apjoms. Piemēram, vārdam “koks” ir daudz lielāks apjoms kā vārdam “bērzs”. Zīmes apzīmēto objektu kopumu sauc par tās denotātu.
Ziņu (zināšanu) kopumu par apzīmēto objektu un ta saiknēm ar citiem objektiem sauc par zīmes konceptu.…