Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
12,99
Ietaupījums:
1,95 (15%)
Cena ar atlaidi*:
11,04
Pirkt
Identifikators:345911
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

1. temats. SAISTĪBU JĒDZIENS, VEIDI, DALĪBNIEKI

Saistību jēdziens un rašanās pamati.

Jēdzienu „saistību tiesības” lieto divās nozīmēs: 1) tas ir tiesību normu kopums, kas regulē saistību rašanos, izpildi, izbeigšanos, pārkāpuma sekas (objektīvās tiesības); tās nosaka, ko drīkst vai nedrīkst darīt tiesisko attiecību dalībnieki, kas nodibina saistības, pilda vai pārkāpj tās, kā atrisināmi to starpā radušies strīdi; saistību tiesības objektīvā nozīmē ir praksē veidojamo attiecību juridisks pamats (CL1401.-2400); 2) tās tiesības, kas pēc darījuma vai uz cita pamata rodas konkrētai personai kā relatīvas tiesiskas attiecības dalībniecei (subjektīvās tiesības). Tiesiskās attiecības, kas rodas konkrētiem subjektiem pēc noslēgta tiesiska darījuma vai kā civiltiesiska pārkāpuma rezultāts. Tām atbilst attiecīgā parādnieka pienākumi.
1401.pants. Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.
Tiesiskajā attiecībā ir divas puses: kreditors un parādnieks. Kreditoram ir tiesība prasīt uz sagaidī, ka parādnieks tam par labu izdarīs konkrētu darbību, kam ir mantiska vērtība. Parādniekam ir pienākums šo darbību izdarīt. Personu, kurai no saistības izriet kaut kādas mantiski nozīmīgas tiesības, sauc par kreditoru. Personu, kurai no saistības izriet pienākums vai pienākumi, sauc par parādnieku.
Saistība nevar pastāvēt tikai kā pienākums vai tikai kā tiesība. Saistība ir tiesiska attiecība, kurā vienai pusei ir tiesības, bet otrai pienākums.
Saistība var izpausties jebkādās darbībās, kurām civiltiesiskajā sfērā ir ekonomiska nozīme.
1402. pants. Saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Darījumi ir izplatītākais saistību rašanās pamats. Lai rastos saistības, darījumam ir jābūt tiesiskam. Saistības var rasties no neatļautas darbības. Personai, kas izdarījusi neatļautu darbību, ir pienākums atlīdzināt zaudējumus vai īpašos gadījumos dot citādu apmierinājumu. Būtībā šis pienākums nozīmē civiltiesisku atbildību, kas attiecīgajos gadījumos neizslēdz arī kriminālatbildību un administratīvo atbildību.
Likumā var būt noteikts, ka noteiktos apstākļos, pie noteiktiem faktoriem personai rodas konkrēti pienākumi pret citu personu un saistība rodas tad, ja ir izveidojies tāds faktu kopums, ar kuru likums tieši saista noteikta pienākuma rašanos un pietiekami konkrēti nosaka šā pienākuma saturu. Vispārīgi, likums ir juridiskais pamats arī tām saistībām, kas rodas, slēdzot darījumus, un kas izriet no neatļautas darbības.
Civillikumā neregulētās saistību attiecības.
Liels daudzums normu, kas ietvertas citos likumos, piemēram, par uzņēmumu, pārvadājumiem, izsolēm, pirkumu, būvniecību, apdrošināšanu utt.
Tirdzniecisko saistību jēdziens.
Tirdznieciskās saistības ir tiesību veidojums, kas veidojas starp komersantiem
Likumi par saistībām apdrošināšanas, norēķinu un radošās darbības jomās.
„Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums”.
„Autortiesību likums”.
„Patentu likums”.
„Vekseļu likums”.
„Čeku likums”.

2. temats. LĪGUMA JĒDZIENS, PUSES, SATURS.

Līguma jēdziens.

Līgums ir visplašāk lietotais saistības nodibināšanās veids. Salīdzinājumā ar to vienpusēji darījumi ir izplatīti ievērojami mazāk. Ar līgumu palīdzību personas regulē gan rīcību ar lietām, gan darbu izpildi, svešu lietu pārzināšanu, gan saskaņotu darbību kopīgu mērķu sasniegšanai.

1511.pants: Līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību.
1513.pants: Vienpusējs apsolījums, kuru vēl nav pieņēmusi otra puse, nenodibina nekādu saistību.

Vienpusējs apsolījums, kuru otra puse nav pieņēmusi, var tikt atzīts par piedāvājumu noslēgt līgumu (oferti), ja tas satur piedāvātā līguma būtiskās sastāvdaļas. Ja šīs sastāvdaļas apsolījumā nav pietiekami konkrētas, tad var runāt par piedāvājumu uzsākt sarunas par līguma noslēgšanu. Apsolījuma pieņemšana pēc būtības ir piedāvājuma (ofertes) akcepts.
Līguma klasifikācija:
Vienpusēji un divpusēji līgumi.
1512.pants: Pie katra saistību līguma būtības pieder vienas puses apsolījums un tā pieņemšana no otras puses (vienpusējs līgums), vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai daudzpusējs līgums).
Ja apsolījums (pienākuma uzņemšanās) ir tikai no vienas puses, tad līgumu sauc par vienpusēju, bet ja līgumu veido savstarpēji apsolījumi (un to pieņemšana), tad līgumu sauc par divpusēju vai daudzpusēju.
Pats līgums no darījumu klasifikācijas viedokļa nekad nevar būt vienpusējs, tajā ir nepieciešams divu vai vairāku personu gribas izpaudums.
Reāllīgumi un konsensuāllīgumi.
Reālie līgumi tiek noslēgti ar lietas nodošanu, piem., aizdevuma, patapinājuma, glabājuma, pārvadājuma līgumi. Nepietiek tikai ar apsolījuma pieņemšanu, lai rastos līgums, ir nepieciešama arī lietas nodošana.
Konsensuāllīgumi tiek noslēgti vienmēr ar vienošanos, piem., pirkuma līgums.
Atlīdzības līgumi un bezatlīdzības līgumi.
Iedalījums pēc ekonomiskā satura, formas (mutiski, rakstiski, ar konkludentām darbībām noslēgti, īpaši noformēti).
Pamatlīgumi un palīglīgumi.
Ekvivalentas apmaiņas un riska līgumi.
Kauzāli, abstrakti un fiduciāri līgumi.
Tipiski, atipiski un kombinēti līgumi.
Līgumu sistēma civillikumā.
1. Dāvinājums.
2. Atdošanas līgumi:
2.1. Aizdevuma līgums;
2.2. Patapinājuma līgums;
2.3. Glabājuma līgums;
2.4. Viesnīcnieka glabājums.
3. Atsavinājuma līgumi:
3.1. Pirkuma līgums;
3.2. Maiņas līgums;
3.3. Uztura līgums.
4. Nomas un īres līgums.
5. Līgumi par darba veikšanu:
5.1. Darba līgums;
5.2. Graudniecības līgums;
5.3. Uzņēmuma līgums;
5.4. Pārvadājuma līgums.
6. Sabiedrības līgumi.
7. Laimes līgumi.
8. Svešu lietu pārziņas līgumi:
8.1. Pilnvarojuma līgums;
8.2. Komisijas līgums

Līdzēji (1514. p. – 1532.p.)
Līgumi ir viens no tiesiska darījuma veidiem, tāpēc uz tiem attiecas visi noteikumi, kas ietverti 1405. – 1411. pantos par tiesisku darījumu dalībniekiem.

Lai līgumam (tiesiskam darījumam) būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai līdzējiem būtu tiesībspēja un rīcībspēja. Tiesisku darījumus var slēgt gan fiziskas, gan juridiskas personas.
Tiesībspēja ir spēja būt par civilo tiesību nesēju (subjektu), fiziskai personai tā piemīt kopš dzimšanas.
Rīcībspēja ir spēja ar savām darbībām iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, tās trūkst nepilngadīgajiem, personām, kas atrodas aizgādnībā izklaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ un garā slimajiem.
Tiesiski darījumi, ko noslēgušas rīcības spējīgas personas nesamaņas vai gara darbības traucējumu stāvoklī, nav spēkā.
Taisīt tiesisku darījumus var katrs ne vien personīgi, bet arī caur vietniekiem (pārstāvjiem). Personas, kam trūkst rīcības spējas, pārstāv viņu vecāki, aizbildņi vai aizgādņi. Juridiskas personas taisa tiesiskos darījumus caur saviem likumīgiem pārstāvjiem. Ar to domātas juridiskās personas institūcijas (orgāni), kas pēc likuma ir tiesīgi juridiskās personas vārdā taisīt darījumus, parakstīt dokumentus, piedalīties tiesas procesā. Likumiskie pārstāvji neizslēdz līgumiskos pārstāvjus.
CL nodala atklātu un klusu (slēptu) vietniecību. Atklātā vietniecība ir tad, ja kāds darbojas cita vārdā kā likumiskais vai līgumiskais pārstāvis. Atklātā vietniecībā noslēgtā līguma vietnieks rada tiesības un pienākumus atvietojamam, ja vien nepārkāpj savas varas robežas (1515. p.). Klusās vietniecības gadījumā (klusais vietnieks noslēdz līgumu otra vietā, bet ne viņa vārdā) darījuma noslēdzējs ar to nevar uzlikt atvietojamam nekādus pienākumus. Līgums ir spēkā kā pienākumu, tā arī tiesību ziņā tikai attiecībā uz tā noslēdzēju, bet uz atvietojamo tā spēks attiecas tikai tad, kad līgums uz viņu sevišķi pārvests. Tiesību pārvešana uz citu personu ir vieglāka, bet tā prasa aizvietotā piekrišanu (1516.p.)

1518.pants. Ja vietnieks pārkāpis viņam piešķirto varu vai ja viņam nemaz nav bijis vietnieka īpašību, tad otrs līdzējs var vērst savus prasījumus tikai pret viņu, ja vien atvietojamais pēc tam nav līgumu apstiprinājis

Tiesības un saistības (pienākumi) ietilps mantojuma masā un var pāriet mantošanas ceļā. Tīri personiskas tiesības un saistības nepāriet.
Darījuma dalībnieki iegūst tiesības un uzņemas pienākumus katrs tikai sev. Ja līguma slēgšanā ir piedalījies vietnieks, tad var noskaidroties, ka līgums nerada pienākumus vai tiesības pusei, kas norādīta līgumā vai kura interesēs līgums slēgts, līguma spēks var attiekties tikai uz vietnieku (1516., 1518.p.)

1520.pants: Ja viens līdzējs dod otram kādu apsolījumu par labu trešajai personai, tad ne vien tas, kam šis apsolījums dots, bet arī trešā persona, kam par labu tas dots, iegūst tiesību prasīt no apsolītāja tāda līguma izpildījumu.
Līgums par labu trešajai personai nesaista šo personu, viņa var nepieņemt izpildījumu, kas līgumā dots viņai par labu. Apsolījums par labu trešajai personai nepadara šo personu par līguma dalībnieci, bet rada iespēju kļūt par kreditoru, pievienojoties līgumam (1521. p.).
Ja persona, kuras labā noslēgts līgums, pievienojas tam, tad starp parādnieku un šo trešo personu rodas saistība, kas pakļaujas vispārējiem saistību izpildījuma noteikumiem un kuru nevar grozīt pat kreditors, līdzējs, pēc kura iniciatīvas apsolījums dots. Šai pievienošanās līgums neparedz nekādu formu. Darījumos, kas neprasa īpašu formu, acīm redzot pietiek tikai ar mutisku paziņojumu par pievienošanos līgumam.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −14,05 €
Materiālu komplekts Nr. 1185099
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Saistību tiesības”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/345911

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties