Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
1,85 (13%)
Cena ar atlaidi*:
12,35
Pirkt
Identifikators:457219
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.02.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

5.NOILGUMS
Noilguma institūts civiltiesībās veidots ar mērķi novērst nenoteiktību mantiskajās attiecībās, radīt skaidrību tad, ja kāda persona ilgstoši neīsteno tiesības vai neprasa novērst iespējamo strīdu par tām.
CL 1893.p.: „Saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā”. Tātad likumā noteiktu termiņu, pēc kura notecējuma saistība izbeidzas, sauc par noilguma termiņu, bet saistību tiesības izbeigšanos tāpēc, ka ilgstošā laika posmā tā nav izlietota, sauc par noilgumu (saistības izbeigšanās ar noilgumu).
Civiltiesiskais noilgums jānošķir no prasības noilguma civilprocesā. Noilgums civiltiesībās ne vienmēr saistīts ar tiesību aizskārumu, atšķirībā no prasības noilguma. Prasības noilguma termiņus nedrīkst jaukt ar procesuālajiem termiņiem, procesuālos termiņus zināmos gadījumos var pagarināt vai atjaunot, bet noilguma termiņu – nevar.
Noilgumu termiņu daudzveidība:
*CL 1895.p. noteikts vispārējs desmit gadu noilguma termiņš, ar norādi, ka likumā var būt arī citādi termiņi. Tādi ir noteikti Civillikumā, Komerclikumā, Kredītiestāžu likumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā u.c.
*visīsākais noilguma termiņš – viens mēnesis – noteikts prasījumiem par aizlidojušu bišu spietu (939.p.).
*divi mēneši – mantiniekam, kas grib izmantot inventāra tiesību (709.p.).
*seši mēneši – laulātais var apstrīdēt laulību, ja viņš tajā devies sodāmu draudu ietekmēts (69.p.); bijušais nepilngadīgais var celt ierunas par aizbildņa galīgo norēķinu (351.p.); atrastā lieta pāriet atradēja īpašumā (949.p.); atcēluma prasība sakarā ar atsavinātas lietas trūkumiem (1633.p.).
*viens gads – piem., prasība par cenas samazinājumu (1634.p.); un prasība prasīt līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ (2046.p.).
*divi gadi – agrākam īpašnieka ir tiesība prasīt no jaunā īpašnieka atlīdzību par īpašuma pieaugumu (967.p.); patērētāju tiesībās – ja pircējs saņēmis pēc līguma neatbilstošas kvalitātes preci.
*pieci gadi – prasība par atrautu mantojumu (826.p.).
Pārmērīga noilguma termiņu daudzveidība praksē ir apgrūtinoša, tāpēc Latvijā būtu apsverams jautājums par situācijas vienkāršošanu.
*60 gadi – Kredītiestāžu likumā – ja bankas klients neizrāda nekādu interesi par kontā esošajiem līdzekļiem.
*noilgumam nav pakļautas ZG ierakstītās saistību tiesības, izņemot no tādām saistībām izrietošas blakus tiesības, kam iestājies termiņš. ZG ierakstītas saistību tiesības nevar izbeigties noilguma dēļ, bet var izbeigties sakarā ar līguma termiņa notecējumu.
Noilguma iesākums:
*vairāki varianti:
1.lietas nonākšana valdījumā;
2.līguma noslēgšanas brīdis;
3.pārkāpuma izdarīšanas brīdis;
4.termiņa notecējuma brīdis;
5.nosacījuma noskaidrošanās brīdis.
*vispārējā formula CL 1896.p.: „Noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu pienākumu, nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors viņam to atgādinājis. Saskaņā ar to noilguma tecējuma iesākumam vajadzīgs: nosacītiem prasījumiem - lai nosacījums jau būtu noskaidrojies, bet terminētiem prasījumiem - lai termiņš jau būtu notecējis.
Gadījumi, kuros noilguma tecējumam nolikts sevišķs iesākuma termiņš, norādīti attiecīgā vietā.
*ja tieši noteikts, ka saistības izpildīšanai jāgaida kreditora uzteikums vai atgādinājums, tad noilguma termiņš sākas nevis no uzteikuma dienas, bet no tā laika, kad kreditoram radusies tiesība uzteikt un kad vispār tāds uzteikums kļuvis iespējams.
*pārdota lieta ar trūkumiem – var prasīt cenas samazinājumu gada laikā no līguma noslēgšanas vai sevišķa galvojuma došanas.
*noilguma termiņu nedrīkst sajaukt ar pretenziju pieteikšanas termiņu.
Noilguma tecējuma apturēšana:
*noilguma termiņi ir noteikti likumā, un ne puses, ne tiesa nevar tos pagarināt. Taču CL 1898.p. noteikti gadījumi, kad objektīvu šķēršļu dēļ noilguma tecējums vai nu tiek apturēts, vai nesākas, tātad rezultātā pagarinās termiņš, kurā tiesības tiek aizsargātas:
1) kad tiesu darbība kara apstākļu dēļ pagaidām pilnīgi pārtraukta; šeit noilguma tecējums apturēts pa visu šā pārtraukuma laiku;
2) aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu prasījumi; tiem noilguma tecējums apturēts pa visu to laiku, kamēr turpinās aizbildnība vai aizgādnība;
3) viena laulātā prasījums par viņam piederošā nekustamā īpašuma atsavināšanu, ko izdarījis otrs laulātais; tam noilgums sāk tecēt tikai no tās dienas, kad izbeidzas laulība;
4) pret mantiniekiem vērstie prasījumi; tiem noilguma tecējums apturēts pa inventāra sastādīšanas laiku (710.p.).
*periodiskos izpildījumos katram atsevišķam izpildījumam iesākas arī sevišķs noilgums, skaitot ar to dienu, kurā tam iestājas termiņš. Bet ja pati tiesība, ar kuru šie periodiskie izpildījumi nodibināti, ir izbeigusies ar noilgumu, tad vairs nevar prasīt arī atsevišķu izpildījumu, kaut arī vēl nebūtu notecējis tam noteiktais patstāvīgais noilguma termiņš.
*pēc noilgumu apturošu apstākļu izbeigšanās noilgums turpina tecēt. Jau notecējušais termiņš tiek ņemts vērā kopējā termiņa skaitījumā.
Noilguma pārtraukums:
*nejaukt ar apturēšanu!
*noilguma pārtraukumam var sekot jauns noilguma skaitījums, neņemot vērā iepriekš notecējušo laiku.
*kreditora darbības, kas pauž īstenot savas tiesības, pārtrauc noilgumu. Ir trīs noilguma pārtraukšanas pamati:
1)prasības celšana – tiesā vai šķīrējtiesā rāda, ka persona nav vienaldzīga pret savu patieso vai iedomāto tiesību īstenošanu un mēģina strīdīgo jautājumu risināt tiesiskā ceļā. Tāpēc nav pamata turpināt skaitīt noilguma tecējumu.
2)atgādinājums parādniekam – tā var būt izteikta rakstveidā vai mutvārdos (grūtāk pierādīt mutvārdu). Komerctiesībās mēdz lietot jēdzienu „pretenzija”.
3)parāda atzīšana – kreditora prasījuma atzīšana var izpausties dažādās darbībās, kā parāda dzēšanas uzsākšana, dokumentos vai parādnieka izteikumos, kā arī lūgumā pagarināt saistības izpildes termiņu.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −9,72 €
Materiālu komplekts Nr. 1329839
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Saistību tiesības. Vispārīgā daļa”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/457219

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties