Saiedrisko attiecību principi un metodes

Pēc teorētiskā informācijas ietvara izveides un neliela praktiskā pētījuma izpētes, vēlos vērst uzmanību uz to, kā psihografika tiek izmantota mūsdienās, kā uz to skatās dažādi mūsdienu autori un jomas speciālisti, jo bieži vien to, ko lasām akadēmiskajā vidē, nevar novērot praksē. Daži autori apgalvo, ka psihogrāfijas vai dzīvesveida pētījumu izmantošana mūsdienās joprojām ir viena no
vismazāk izprotamajām, bet potenciāli visspēcīgākajām pieejām tirgus un komunikācijas pētījumos (sk., Piemēram, Gunter and Furnham, 1992: 30; Heath, 1995; Wolburg un Pokrywczynski, 2001).
Rodas jautājums, kas tad īsti padara šo jomu par neizprotamu . Viennozīmīgi fakts, ka cilvēku domāšanas mehānisms ir ļoti sarežģits process, nav divu vienādu cilvēku, kuru rīcība būtu identiska.
Kad izpratīsim to, kas liek cilvēkiem rīkoties atšķirīgi un kuri ir tie elementi, kas tos vieno tiks sasniegta visspēcīgākā pieeja tirgus un komunikācijas pētījumos, jo nevar apšaubīt, ka pastāv korelācija starp cilvēka domāšanas sistēmu un konkrētu rīcību, otkārt attiecībā uz psihografiku ir
ļoti grūti apvienot visus nepieciešamos kritērijus-diferencētā reakcija (katrs no segmentiem rīkojas atšķirīgi),pietiekams lielums un mērenība(noteikt reakciju,izmērīt grupas reakciju),pieejamība(jābūt
informācijas kanāliem, lai sasniegtu konkrēto grupu)) bez kā sementēšana nevar būt veiksmīga. Šie visi faktori kopā padara psihografiku par ļot specifisku un grūti izprotamu jēdzienu, kas aizvien sagādā galvassāpes jomas speciālistiem.
Strauji attīstoties dažādām tehnoloģijām, mainoties cilvēku dzīves ritmam un ieradumiem, jēdziens “dzīvesstils” kļūs aizvien komplicētāks savā būtībā un ar to strādāt būs aizvien sarežģītāk, tāpec maz ticams, ka kādreiz tiks sasniegta potenciāli visspēcīgākā pieeja tirgus un komunikācijas
pētījumos. Cilvēki potenciāli sadalīsies vēl vairākos ,mazākos apakštirgos, bet tirgus kopumā kļūs aizvien neviendabīgāks, tāpēc strādāšana ar psihografiku kļūs aizvien komplicētāka.…