Rūjiena – savu nosaukumu pilsēta ieguvusi no cauri tekošās Rūjas upes, bet tā savukārt no igauņu vārda „ruhi”(sile, vienkoču laiva).Šī upe senatnē bijusi nozīmīgs Livonijas ūdensceļš, bet pats Rūjienas novads ietilpis igauņu Sakalas valstī. 1260.gadā Livonijas ordenis pie Rūjas upes igauņu pils vietā uzcēla mūra pili.Apšo pašu laiku likti pamati arī Rūjienas baznīcai.13. gs. šis zemes pleķītis igauņiem atņemts, robeža pārvietojusies, bet vietvārdi saglabājušies. Pateicoties tik izdevīgajam novietojumam pie toreiz nozīmīgā Rūjas ūdensceļa,15.gs. te jau bija izaudzis miests. Rakstos pirmo reizi Rūjienas miests minēts 1461. gadā.Turpmāko pilsētiņas izaugsmi traucēja sekojošie kari.1481.gadā Rūjienu nežēlīgi nopostīja Maskavas lielkņaza Ivana III karaspēks,gandrīz simts gadus vēlāk -1560.gadā to pašu atkārtoja Krievijas cara Ivana IV Bargā karaspēks,tomēr vispostošākais pilsētiņai izrādījās Pētera I karaspēka iebrukums 1704.gadā. Rūjiena tiek uzskatīta par Ziemeļvidzemes garīgās un saimnieciskās dzīves šūpuli, jo ir pirmā, kur 1839. gadā īsteno zemes reformu.Citviet Latvijas muižnieki šo likumu sabotējuši.Saimnieciskajai atmodai sekoja garīgā atmoda attīstījās skolu tīkls.Kad 1919. gadā gandrīz visa Latvija nonāca lielinieku varā, Rūjienā tika izveidota Ziemeļlatvijas armija,kas turpmākajās cīņās deva lielu ieguldījumu Latvijas atbrīvošanā.…