Rūdolfs Šteiners un Valdorfskola

R.Šteiners dzimis 1861. gadā Austrijā. Mācījies reālskolā, tad ģimnāzijā, Vīnes tehniskajā augstskolā studējis matemātikas un dabaszinātņu nodaļā. Viņš ir filozofijas doktors. Pievērsies Gētes darbu par dabas zinātnēm pētījumiem. Pats savus antropozofiskos pedagoģiskos uzskatus īsteno tikai sešus gadus, no 1919.g līdz 1925. g.
R.Šteinera pedagoģijas metodoloģiskais pamats ir sarežģīts – autropozofija. Lai varētu darboties šajā pedagoģijā ir jābūt autropozofam, kas paceļas no jutekliskā vērojuma uz gara vērojumu. Antropozofijas mērķis ir pētīt cilvēka cilvēcisko būtību, tā atzīst cilvēku kā miesas, dvēseles un gara trīsvienību.
R.Šteiners savu mācību saista ar okulto jeb slepeno, ar zinātni par garu, par garīgajām realitātēm. Pats to nosaucis par „okulto zinātni”, kas ir „dievišķā zinātne”, „gara zinātne”. „Lai gan okultais nav tas pats, kas okultisms, tomēr ir izplatīts uzskats, ja Valdorfpedagoģijai noņem nost mistisko, tad paliek pāri tikai reformpedagoģijas idejas. Šajā sakarā strīds ar sistemātiskās pedagoģijas pārstāvjiem ir ļoti nopietns”. (I.Beļickis „Izglītības alternatīvās teorijas” 1997.,21.lpp.)…