Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
12,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:644716
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.11.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Romiešu tiesību tipoloģija un nozīme mūsdienu tiesību izveidē. Romiešu teisibu un valsts specifika cilvēces vēsturē. Romiešu mentalitātes īpatnības. Romiešu tiesību periodizācija   
2.  Romas valsts politiskā uzbūve ķēniņu laikā. Sociālā struktūra. Servija Tullij reforma. Tiesiskie pamatprincipi. Sakrālās ( fas) un profānās (ius) tiesība   
3.  Romas valsts politiskā uzbūve republikas laikā ( varas orgāni un to funkcija   
4.  Romas maģistratūras   
5.  Romas federācijas izveide un tās uzbūve. Pilsoņu un nepilsoņu kategorijai   
6.  XII Tabulu likumi. Likumu krājuma analīze   
7.  Romiešu civilprocess agrīnajā periodā (leges actiones)   
8.  Romas valsts politiskā attīstība vēlās republikas laikā. Romas republikas k   
9.  Romiešu tiesību avoti (mos maionjm, leges, plebiscitum, senatusconsultu   
10.  Romiešu tiesību avoti (ius honorarium, iusgentium, iudicatum, iuris prude   
12.  Tiesību attīstība un raksturs republikas laikā   
13.  Principāta izveide un tā tiesiskā un politiskā būtība. Rrincipāta attīstība I   
14.  Tiesību avoti principāta laikā   
15.  Jurisprudence principāta laikā   
16.  Domināta sistēmas izveide un tās būtība. Tiesību avoti un jurisprudence domināta laikā   
17.  Romiešu tiesību kodifikācijas vēsture   
18.  Justiniāna kodekss   
19.  Fiziskās personas   
20.  Juridiskās personas   
21.  Ģimenes koncepcija romiešu tiesībās. Romiešu tiesību specifika. Agnātisk kognātiskā radiniecība   
22.  Tēva vara romiešu tiesībās   
23.  Laulību veidi un to attīstība romiešu tiesībās, laulību pārtraukšana. Mantisk attiecības   
24.  bildnība un aizgādnība romiešu tiesībās   
25.  ietas kategorija un lietu juridiskie veidi   
27.  šuma iegūšanas veidi   
28.  īpašuma veidi   
30.  Valdījuma veidi. Valdījuma pārtraukšana. Valdījuma aizsardzība   
31.  Servitūti un servitūtu veidi   
32.  Tiesības lietot svešu īpašumu un rīkoties ar to   
33.  Saistību jēdziens un saistību veidi   
34.  Līgumu nolīgšana. Griba un gribas trūkumi saistību tiesībās   
35.  Līguma sastāvdaļas. Personu maiņa līgumā   
36.  Saistību izpildīšana un izbeigšanās. Atbildība un civiltiesiskā vaina   
37.  Verbālkontrakti. Literālkontrakti. Reālkontrakti   
38.  Konsesuālkontrakti. Kontrakti bez nosaukuma. Kvazikontrakti   
39.  Delikti un kvazidelikti   
40.  Mantošanas jēdziens un mantošanas veidi romiešu tiesībās. Mantojuma atklāšana un pieņemšana. Mantinieka tiesiskā aizsardzība   
41.  Mantošana uz testamenta pamata   
Darba fragmentsAizvērt

1. Romiešu tiesību tipoloģija un nozīme mūsdienu tiesību izveidē. Romiešu teisibu un valsts specifika cilvēces vēsturē. Romiešu mentalitātes īpatnības. Romiešu tiesību periodizācija.Romiešu tiesības ir vienas no lielākam antīkas pasaules kultūras vērtībām. Romieši paši uzskatīja, ka tiesības ir zinātne par labo un taisnīgo, ka tiesības ir noderīgas visiem vai vismaz daudziem. Romieši atzina tiesības par vienu no Romas valsts varenības bals­tiem, atrodot tās par līdzvērtīgām bruņotajam spēkam. Kad ap X—XI gs. Rietumeiropā uzplauka tirdzniecība, amat­niecība, attīstījās lauksaimnieciskā ražošana un garīgā kultūra, radās vajadzība pēc pilnīgākām tiesībām. Par tādām izrādījās senās romiešu tiesības, kuras sāka studēt universitātēs un pakāpeniski ieviest dzīvē. Romiešu tiesībām bija vēl tā priekšrocība, ka tās bija rakstītas. Itālijā un citās Rietumeiropas valstīs sāka pārņemt jeb recipēt romiešu tiesības un pielietot praksē. Viduslaikos romiešu tiesības veicināja ari vispārējo kultūras attīstību. Jaunajos laikos, izstrādājot civiltiesību kodeksus, balstījās uz romiešu tiesību principiem. Tāpat vispārējās tiesību teorijas pamatos lika romiešu tiesības un klasiskās jurisprudences atziņas un idejas. Latvijas 1937. gada Civillikums veidots pēc romiešu tiesību institūciju sistēmas un principiem. Latvijas Universitātē laikā no 1919. līdz 1940. gadam galvenais romiešu tiesību studiju centrs bija Juridiskā fakultāte. Romiešu tiesību studijām bija paredzēti četri semestri (divi gadi). Pirmajā studiju gadā studenti apguva romiešu tiesību vēsturi, bet otrajā gada — romiešu tiesību dogmu. Tajā tika studēti romiešu tiesību galvenie institūti pēc Justiniāna Civiltiesību kopojuma — Corpus Iuris Civilis. Latvijā romiešu tiesības kļuva par juridiskās izglītības pamatu. Romiešu tiesībām ir ļoti liela vispārizglītojoša nozīme. Uz tām balstās valsts un tiesību teorija, tiesību filozofija un daudzas citas tiesību nozares. Jurists, kas apguvis romiešu tiesības, viegli orientējas visu to valstu tiesībās, kas balstās uz romiešu tiesību idejām, principiem un institūtiem. Romiešu tiesības ar savu izkopto juridisko tehniku, īsajiem un kodolīgajiem formulējumiem var noderēt par paraugu likumprojektu izstrādāšanā. Tajās nav ne mazākās kazuistikas, bet tikai abstraktas skaidras normas, kas nerada šaubas.
Tiesību sistēmā valststiesības ieņem pirmo vietu, jo regulē sa­biedriskās attiecības, kurās tiek īstenotā valsts vara. Tās noteic valsts pārvardesroimu', valsts iekārtu, valsts institūciju kompetenci, iedzī­votāju tiesisko stāvokli. Romas valsts veidojās pakāpeniski un gadsimtiem ilgi. Tāpēc valststiesības jāiztirzā atbilstoši Romas valsts galvenajiem attīstības posmiem. Romiešu jurists Domitijs Ulpiāns mūsu ēras III gadsimtā formu­lējis publisko resp. valststiesību un privāto resp. civilo tiesību būtību un atšķirību. Pēc Ulpiāna uzskata, publiskās tiesības ir tās, kas attie­cas uz Romas valsts lietām, bet privātās tiesības attiecas uz atsevišķu personu interesēm. Publiskās tiesības ir valsts un starptautiskās, administratīvās un finansu, kriminālās un procesuālās tiesības. Privāttiesības — ir civiltiesības.
Atgriežoties pie romiešu valststiesībām, jāievēro, ka monarhijas laikā juristi izstrādāja teoriju, lai juridiski pamatotu patvaldību. Ulpiāns, piemēram, izvirzija tēzi, ka valdnieks-princeps nav pakļauts likumiem: princeps legibus solūtus, kā arī apgalvoja, ka valdnieka varai ir likuma spēks, jo tauta viņam esot nodevusi savu varu. Šie patvaldības pamatojumi uzņemti arī Corpus Iuris Civilis, ko viduslaikos recipēja vairākas Eiropas valstis. Eiropas valstu monarhi savos absolūtisma tīkojumos uz to balstījās. Par Romas valsts satversmi varam runāt galvenokārt materiālā nozīmē pēc attīstības posmiem.…

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −13,77 €
Materiālu komplekts Nr. 1123092
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties