Ievads
Žesti ir universāls veids kā noteikt, ko cilvēks domā, jo reti kurš spēj kontrolēt savus žestus. Cilvēka žesti var būt pilnīgi pretēji teiktajiem vārdiem, jo žestus nevar apvaldīt. Mūsu darba mērķis ir iepazīt un izpētīt biežāk izplatītākos žestus un zīmju valodu un, ko cilvēki ar to vēlas neapzināti pavēstīt. Tā kā tas atšķiras no teiktā satura, tad, pirmkārt, tas ir interesanti, un, otrkārt, tas ir noderīgi - zināt, ko tev saka pretī stāvošais cilvēks un ko - viņa zīmju valoda.
Žesti
Žesti ir plašākā neverbālās saskarsmes daļa. Jo vairāk cilvēks domā par saviem žestiem, jo lielākas problēmas tie rada. [3]
Žesti ir apzinātas vai neapzinātas roku, kāju, galvas kustības, kas pavada cilvēku saskarsmi. Apziņa parasti maz kontrolē žestikulāciju. Žesti ir tikpat dabiski kā mūsu valoda un domāšana un pavada šos procesus. Neliela žestu daļa ir sociālkulturāli determinēta un saprotama tikai noteiktai cilvēku grupai. [1]
Daudzi žesti ir iedzimti, daži tiek apgūti dzīves laikā, citi – ģenētiski pārmantoti. Piemēram, cilvēka stāja var būt ģenētiski pārmantota vai iedzimta. Žests var izpausties arī kā kulturāla iezīme, piemēram, plecu paraustīšana, kas ir raksturīga amerikāņiem, tiek identificēta tieši ar viņu kultūru. [4]
Žesti ieņem nozīmīgu funkciju, kad cilvēki komunicē neverbāli. Tie ir noderīgi, kad jāpieliek uzsvars pie tā, kas ir pateikts. Tomēr, kad tie izmantoti nepiemērotā laikā, vai ar cilvēkiem no citām kultūrām, var izraisīt apmulsumu un nesaprašanos. Tie žesti, kas tiek uztverti pozitīvi vienā kultūrā, var tik uztverti negatīvi citā. Žestiem nav universālas nozīmes visās kultūrās – tās ir specifiskas. [1]
…
