Rituāls vispār.
Ja norobežojas no indivīdu personiskās uzvedības un skatās indivīdu tiešās, savstarpējās attiecības, tad ar valdību (pārvaldīšanu), saprotot šo attiecību kontroli, var novērot, ka šīs valdības agrīnākās un arī izplatītākās formas , kas ar vien no jauna atkārtojas, ir rituālās uzvedības formas, kas pirmatnēji saistītas ar likumu ievērošanu un reliģiskiem uzskatiem. Līdz ar sabiedrības attīstību rituālās uzvedības formas diferencējās un tām jau bija citāda simboliskā nozīme, nekā pašos pirmsākumos (rokas bučošana, skūpstīšanās u.c). Šī rituālā uzvedība varēja diferencēties tikai tad, kad dažādas sociālas parādības kļuva par pārdomāšanas, domāšanas priekšmetu. Un kā galvenos divus rituālās uzvedības piemērus var minēt, goda un cieņas izrādīšanu dzīvajiem, tas ir, augstāk stāvošām, ietekmīgām personām un mirušajiem, gariem utml.
Dažādi rituālie elementi:
Trofejas.
Pirmatnējās sabiedrības indivīda kā arī ģimenes cieņa bija mērāma ar kara mākslu, tāpēc kā pierādījums šai mākai bija kara trofejas. Un, jo vairāk trofeju bija īpašumā, jo lielākas bailes tas iedvesa ienaidniekā un lielāku cieņu līdzcilvēkā. Dažādās sabiedrībās, kā pierādījumi uzvarai ir kalpojušas dažādas trofejas – nogalinātā cilvēka ķermeņa daļas, galvenokārt galva vai skalps bet ne tikai, arī roka, kāja, auss u.c. ķermeņa daļas. Otra nozīme trofeju ņemšanai ir saistīta ar ticību cilvēka garam, līdz ar to ienaidnieka ķermeņa daļas iegūšana nozīmē, varas pār ienaidnieku iegūšanu vai arī ienaidnieka spēka iegūšanu.
Kara trofejām ir cieša saistība ar militārām sabiedrībām, jo attīstoties industriālām sabiedrībām, kara nozīme mazinās. …
