Renesanses laika trīs ievērojamu komponistu daiļrade

Motetes
Viljama 37 motetes tika publicētas Cantiones Sacres divās sērijās, kas tika iespiestas 1589 un 1592.gadā. Tās tika veltītas Elizabetes lordiem (Edward Somerset un John Lumley).
Minēto gadu motetes teksti ir patētiskā noskaņā, kas arī bijis par iemeslu to tālākai attīstībai emociju atdarināšanai. Domine praestolamur ir labs piemērs šādam stilam.
Jāatzīmē, ka Viljams ieviesa jaunu elementa tehniku lūdzošam teikumam, piemēram, miserere mei vai libera nos Domine, kas veido teksta mezgla punktus.
Angļu dziesmas
1588. un 1589.gadā tika izdotas divas grāmatas ar Viljama sacerētām angļu dziesmām.
Pirmā no tām bija Psalmi, Sonnets and Songs od Sadness and Pietie, kas sastāvēja no adaptētām konsorta mūzikas dziesmām, kurām bija raksturīga viena pamatbalss, kas pārsvarā bija domāta zēna balsij, un kas harmonizēja ar četriem instrumentiem (parasti vijolēm). Viljama daiļradi raksturoja plaša rakstura dažādība.
1988.gada kolekcija sastāvēja arī no psalmiem, kas bija sarakstītas tradicionālā manierē. Savukārt sonetēs iezīmējās gaišāks, emocionālāks, un četru ceturtdaļu taktsmērā, vai dažkārt trīs ceturtdaļu taktsmērā, piemēram, Thow Amaryllis dance in grass.

…