Renesanse (fr. renaissance ‘atdzimšana’) – Rietumeiropas un Centrāleiropas kultūras un sabiedriskās domas uzplaukuma periods 14. – 16. gs.; šā laikmeta arhitektūras un tēlotājmākslas virziens, kas balstījās uz laicīgiem estētiskiem ideāliem un atdzīvināja antīkās mākslas tradīcijas.
15. gadsimtā Itālija bija ierosinājumiem bagāta zeme. Tieši tur cilvēkiem radās jauni priekšstati par apkārtējo pasauli, tieši tur no jauna atklāja Senās Grieķijas un Romas mākslu un zinātni. Tajos divsimt gados, kurus vēlāk nosauca par renesansi jeb atdzimšanu, notika lieli atklājumi un izgudrojumi, radās izcili mākslas darbi. Grāmatu iespiešanas izgudrošana palīdzēja renesansei no Itālijas pamazām izplatīties pārējā Eiropā. Kaut arī renesanse skāra galvenokārt bagātos, tā atstāja milzīgu iespaidu uz visu cilvēku dzīvesveidu un pasaules uztveri. Renesanse radīja tādus diženus māksliniekus kā Mikelandželo un Rafaēlu. Kad zinātnieki un filozofi, piemēram, Roterdamas Erasms, sāka apšaubīt baznīcas autoritāti, radās domāšanas veids – humānisms –, kuru caurstrāvoja mīlestība uz cilvēkiem. Izcilie mākslinieki, piemēram, Leonardo da Vinči, daudz labprātāk gleznoja reālistiskus tēlus nekā simboliskas ainas. Arī zinātnieki sāka apšaubīt vecos uzskatus par Visuma dabu un pievērsās eksperimentiem.…
