Raiņa lugas "Uguns un nakts" trešā un ceturtā cēliena tēlu attīstība

Lāčplēsis
Atriebīgs pret nodevējiem
„Nē, tuvu, tu Kangara kalps.
Še, ņem savu algu.
Nosit virsaiti.)
Hoho! Nākat laukā, laukā!”

Noraidošs pret Spīdolu
„Ceļi mums mūžam šķiras.
Tu acis apstulbo kā saule,
Tu karsē un dzel, un saldē reizē,
Un mainies tūkstots krāsās un skaņās,
Vil un spīgo, un turi mūžīgā trausmā,
Bez miera, bez mērķa un smejot neziņā ved.
Bet man ir ceļš un mērķis.
Tu nepastāvi, mans spēks ir mūžīgs.”

Viegli iespaidojams - sāk ticēt Spīdolas meliem par Laimdotu un Koknesi
„Ā! - Es tos gabalos sacirtīšu!”
…