Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
9,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:718074
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.06.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Psihofizoloģija. Cilvēka neiro-endokrīnās sistēmas pamatfunkacijas   
2.  Sensorās sistēmas. Uztveres psihofizika   
3.  Fizioloģisko funkciju vadība   
4.  Fizioloģisko funkciju reflektora vadība. Instinkti. Nosacījuma refleksi   
5.  Motivācijas un emocijas   
6.  Atmiņa   
7.  Smadzeņu plasticitāte un apmācība   
8.  Miegs: tā veidi un fizioloģiskā nozīme   
9.  Smadzeņu darbības izpētes iespējas: elektroencefalogrāfija, tomogrāfija, funkcionālā attēlveide   
10.  Smadzeņu ontoģenēze: embrioģenzē, dzimuma diferencizācija, novecošanās, teratoģenēze   
11.  Galvas smadzeņu uzbrūve un funkcionālā topogrāfija   
12.  Galvas smadzeņu lielo pusložu garoza   
13.  Lielo pusložu funkcionālā asimetrija: sensorā, emocionālā, motorā   
14.  Temperaments un somatotips. Augstākās nervu darbības tipi; signālu sistēmas   
15.  Sāpju fizioloģija. Antinociceptīvie mehānismi. Bioloģisko ritmu endogēnā izcelsme   
Darba fragmentsAizvērt

2. Cilvēka augstākās nervu darbības tipi
atkarībā no tā, kāda rakstura informāciju indivīds efektīvāk izmanto ikdienas uztverē un iztēlē un kāda rakstura informācija indivīdam spēj izraisīt spilgtākas emocijas:
• domātāja tips – efektīvi operē ar loģiski–verbālo informāciju,
• mākslinieka tips – efektīvāka ir tēlainā uztvere un iztēle,
• jauktais tips – vienlīdz efektīvi (atkarībā no situācijas) tiek izmantota abu veidu informācija.

Atbilstoši temperamentam, bērnus var iedalīt 3 grupās (Thomas&Chess, 1977); sadalījums raksturīgs apm. 65% bērnu, un proporcijas aptuveni šādas: 40% : 10% : 15%:
• vieglie (easy) – viegli adaptējas jauniem apstākļiem, labā noskaņojumā, normāli ēšanas un gulēšanas režīmi;
• grūtie (difficult) – emocionāli, raudulīgi;
• vēsie (slow-to-warm-up) – ar zemu aktivitāti, vairās no jaunām situācijām.

3. Atkarību fizioloģija
Pieradums (habituation) – stāvoklis, kāds veidojas, atkārtoti lietojot vielu, vai regulāri veicot kādas darbības; piem., ēdienu, dzērienu vai saldumu pieradums, pieradums veikt regulāras fiziskas slodzes un tml.
Vielu (zāļu) pieradumu raksturo:
• vēlēšanās (pārvarama) lietot vielu, bet bez īpašas tendences kāpināt devu,
• psihiska (bet ne fiziska) atkarība no vielas izraisītā efekta,
• izteikta abstinences sindroma iztrūkums, pārtraucot vielas lietošanu;
• kaitīgums - galvenokārt tikai pašam lietotājam.

Atkarība (addiction) – primāra, hroniska, neirobioloģiska slimība, kuras attīstību un izpausmes ietekmē ģenētiski, psihosociāli un vides faktori. Tā jau ir diagnoze!
Atkarību raksturo:
• nepārvarama tieksme lietot vielu,
• nespēja kontrolēt vielas lietošanu,
• lietošana arvien lielākās devās, apzinoties, bet neņemot vērā kaitīgumu,
• fiziska atkarība no vielas izraisītā efekta; pārtraucot - iestājas abstinences sindroms;
• kaitīgums ir ne tikai lietotājam, bet arī sabiedrībai.

Pieradumiem un atkarībām kopējais ir – tieksme pēc labsajūtas.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties