Psihoanalīze un kompleksi

Vēsturiska atkāpe

Psihoanalīze kā atsevišķa psiholoģijas disciplīna izveidojās 19.gs. un par tās pamatlicēju tiek uzskatīts Z. Freids. Z. Freids pauž uzskatu, ka cilvēka psihiskās enerģijas pamatā ir libido – seksuālā dzīves dziņa – , kas ierosina rīcība . Z. Freids izdala 3 psihes līmeņus – priekšapziņu, apziņu un zemapziņu. Vēl zinātnieks izvirza koncepciju, ka personības struktūru veido id (darbojas saskaņā ar baudas principu), ego (darbojas saskaņā ar realitātes principu un rēķinās ar sabiedrības un apkārtnes radītajiem ierobežojumiem) un superego (vadās pēc ētikas, morāles un vērtību principiem) .

Teorija par kompleksiem

Kompleksi – kopumi, ko veido priekšstati un pārdzīvojumi, kas izstumti zemapziņā, jo ir nepatīkami; tie darbojas psihes dzīlēs, ietekmēdami indivīda dzīvi un rīcību .
Z. Freids izvirza četrus ar cilvēka seksualitāti saistītus kompleksus: Edipa kompleksu (zēna seksuāla tieksme iegūt māti un greizsirdība uz tēvu), Elektras kompleksu (meitenes seksuāla tieksme iegūt tēvu un greizsirdība uz māti), kastrācijas kompleksu (zēna bailes no kastrācijas – dzimumlocekļa zaudējuma), skaudības kompleksu (meitenes skaudība par zēna dzimumlocekli, kā viņai nav).

…