Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,85 (19%)
Cena ar atlaidi*:
3,64
Pirkt
Identifikators:660074
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 04.01.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Kodols
Kodola atrašanās šūnās
Sastopams visās eikariotiskajās (augu, dzīvnieku, sēņu) šūnās. Parasti katrā šūnā ir viens kodols. Cilvēka eritrocītiem kodola nav. Šķērssvītroto muskuļu šķiedrās ir katrā daudzi kodoli, jo tās ir veidojušās saplūstot daudzām šūnām.

Kodola uzbūve
Kodolam ir 4 daļas: kodola apvalks, kodola sula, kodoliņš, hromatīns.
kodola apvalks.
Tas sastāv no 2 membrānām: ārējās un iekšējās. Membrānas savienojoties veido kodola apvalka poras, caur kurām notiek vielu apmaiņa starp kodolu un citoplazmu.
No kodola uz citoplazmu transportē visas RNS, jo tās sintezējas kodolā, un ribosomu subvienības, kuras sintezē kodoliņš. Kodolā iekšā transportē nukleotīdus RNS sintēzei un DNS replikācijai, kā arī olbaltumvielas ribosomu subvienību veidošanai un fermentus, kas veic iepriekšminētās reakcijas.
kodola sula (nukleoplazma, karioplazma).
Pēc sastāva līdzīga citoplazmai. Tajā notiek ribosomu veidošanās reakcijas.
kodoliņš.
Sastāv no tikko uzsintezētas r-RNS, olbaltumvielām un gatavām ribosomu subvienībām. Piesaistīts pie tā hromatīna rajona, kurš kodē r-RNS (šo rajonu sauc par kodoliņa organizatoru). Kodoliņā notiek r-RNS sintēze, to samontē ar olbaltumvielām un izveido ribosomu subvienības. Tātad kodoliņa funkcija ir ribosomu sintēze. Šūnā var būt 1 vai vairāki kodoliņi, atkarībā no olbaltumvielu sintēzes intensitātes.

Hromatīns
Izskatās kā smalki pavedieni, kas vienmērīgi izkliedēti pa kodolu. Gaismas mikroskopā tie nav saredzami. Katrs pavediens ir stipri spiralizēts dezoksiribonukleoproteīds (DNP). DNP ir uz olbaltumvielām uztīta DNS.
Hromatīnam ir 2 veidi – stipri spiralizētais, ģenētiski neaktīvais heterohromatīns un vāji spiralizētais, ģenētiski aktīvais eihromatīns. Daļa heterohromatīna var pārvērsties par eihromatīnu, tad no tā var nolasīt informāciju.
Visu šūnas dzīves laiku kodolā ir hromatīns, bet, ja šūna grib dalīties, hromatīns saspiralizējas ciešāk un pārvēršas par hromosomām.

Hromosomas
Pēc replikācijas katra hromosoma sastāv no 2 pēc izskata vienādām hromatīdām, kuras savieno primārā iežmauga (tajā atrodas centromēra). Hromatīda ir stipri saspiralizēta DNS molekula, kurai izšķir 2 plecus un primāro iežmaugu, kura atdala plecus. Pēc šūnas dalīšanās, visu šūnas dzīves laiku līdz nākamajai dalīšanās reizei, katrā hromosomā paliek tikai viena hromatīda (1 DNS molekula)

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Protoplasts”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/660074

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties