Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,75 (15%)
Cena ar atlaidi*:
4,24
Pirkt
Identifikators:402961
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.10.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Protistu valsts.
Protistu valstij pieder eikariotiski vienšūnas organismi un to tieši daudzšūnu pēcnācēji – vienšūņi, aļģes, gļotsēnes un aļģsēnes.
Vienšūņi jeb protozoji nav sistemātikas taksons, bet ieviesies bioloģijas terminoloģijā, lai apzīmētu vienšūnas vai koloniālus vai pat daudzšūnu eikariotus, kas barojas heterotrofi, veido zooplanktonu vai dzīvo augsnē, vai citos organismos un lielākoties ir kustīgi. Tie nav dzīvnieki, jo attīstībā nav embrionālās stadijas un nav diferencētu audu. Vienšūņus atklāja Antons van Lēvenhuks. Jēdzienā vienšūņi tiek apvienoti šādi nodalījumi (tipi):
Sakņkāju jeb amēbu jeb sarkodīnu nodalījums
Vicaiņu (zoovicaiņu) nodalījums.
Skropstaiņu jeb infuzoriju nodalījums.
Sporaiņu nodalījums.
Uzbūve. Vienšūņu ķermenis morfoloģiski atbilst vienai šūnai, bet tas ir patstāvīgs organisms ar visām organismam piemītošajām funkcijām. Katru šūnu apņem viens vai vairāki membrānas slāņi. Vairākus elastīgu membrānu slāņus sauc par pellikulu. Daži sakņkāji (čaulamēbas, foraminiferas un radiolārijas) un skropstaiņi ārpus membrānas izdala aizsargčaulu, kas sastāv no organiskas vielas pseidohitīna un var būt piesātināta ar CaCO3 vai SiO2.
Šūnām ir eikariotiska uzbūve, lielākā daļa to organoīdu ir tādi paši kā dzīvniekiem. Ir daži specifiski organoīdi – šūnas mute, rīkle, pulsējošās vakuolas. Šūnas mute un rīkle raksturīga skropstaiņiem, tās apskatīsim pie skropstaiņu nodalījuma raksturojuma. Pulsējošās vakuolas raksturīgas saldūdeņos dzīvojošiem vienšūņiem. Pulsējošajā vakuolā ieplūst ūdens no citoplazmas, tā saraujas un izsviež ūdeni no šūnas, tādējādi regulējot osmotisko spiedienu. Ūdens šūnā ieplūst osmozes rezultātā, jo saldūdens šūnai ir hipotoniska vide. Pulsējošās vakuolas daļēji izvada arī šķidros vielmaiņas galaproduktus.
Visiem vienšūņu tipiem, izņemot sporaiņus raksturīgi pārvietošanās organoīdi.
Nelabvēlīgos apstākļos lielākā daļa vienšūņu spēj veidot cistas – biezus aizsargājošus apvalkus. Cistā nenotiek metabolisms.
Izmēri. Parasti no 2-4μm līdz 1,5 mm. Daži sasniedz 5 mm garumu, fosilās čaulamēbas bija 3 cm un vairāk diametrā.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Protistu valsts”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/402961

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties