1. Alternatīvas pamatojums <500 zīmes>
Pamatojiet, kuru no izvērtētajām alternatīvām īstenosiet un kādēļ
Tiks īstenota koncepcija jeb projekts A, jo tam ir visaugstākais potenciāls (4,8 punkti/balles no 5), savukārt pārējiem risinājumiem ir vien vidēji augsts potenciāls. Vislielākās priekšrocības projektam A ir saistītas ar vietu – lokāciju, jo tam ir visērtākā piekļuve (alternatīva C paredz koncertu Ventspilī). Tāpat projektam A ļoti augsts potenciāls ir uz spēju piesaistīt lielāku mērķauditoriju, attiecīgi iegūt arī lielāku ziedojuma apjomu, kas ir galvenais mērķis. Projekts B paredz tematisku – repa koncerta saturu, savukārt Projekts C ir pamatā kamermūzika, attiecīgi šie mūzikas žanri var nelikties pievilcīgi visām auditorijām, pretstatā projekts A paredz populāro mūziku, t.sk., arī zināmākus māksliniekus. Arī pašai vietai kā tādai Projekta A gadījumā ir lielāks potenciāls no zāles ietilpības viedokļa (VEF kultūras pils spēj uzņemt vairāk nekā 800 skatītājus, turklāt pati zāle ir ļoti piemērota koncertiem no aprīkojuma viedokļa). Tāpat projekts A ir unikāls ar to, ka tam būs lielāks sponsoru atbalsts, t.sk., tiks piesaistīta viena no labākajām producēšanas komandām, arī scenārijs ir ar augstāku potenciālu (paredz arī Ukrainas māksliniecisko saturu – atsevišķas bērnu uzstāšanās u.tml.). Būtisks aspekts, kas var palīdzēt vairot mērķauditorijas interesi ir ziedojumu gala mērķis, jo šajā gadījumā visi līdzekļi tiks nodoti organizācijai ziedot.lv, kamēr, piemēram, projektā C vispār nav norādīts, kur tieši un kam šie ziedojumi tiks virzīti, kas var radīt situāciju, ka cilvēki neuzticēsies, tādējādi būs mazāka interese par koncertu.
2. Projekta problēmas apraksts
Pamatojiet, kādēļ šis projekts ir nepieciešams konkrētā vidē vai organizācijā? Problēmas analīzē ietveriet datus par projektā risināmās problēmas apjomu, pētījumus, novērojumus konkrētā organizācijā vidē, kur tiks īstenots projekts, kā arī raksturojiet projekta nozari kopumā.
Ukrainas bēgļu krīze, kopā ar energo resursu krīzi var radīt sociāla/ekonomiska rakstura problēmas visā Latvijā, t.sk., pastiprināt jau tā augošo inflāciju (īpaši Rīgā). Lai gan šobrīd pašvaldība aktīvi atbalsta bēgļus, nodrošinot tos ar pagaidu dzīvesvietu, pabalstiem (t.sk., darba uzsākšanas pabalsts), braukšanas kartēm, telefona pieslēgumiem, pārtiku, tomēr šis atbalsts ir vien paredzēts sākuma stadijā, t.sk., līdz darba attiecību uzsākšanai. Tādējādi šis risinājums/atbalsts nav ilgtspējīgs, jo esošā situācija rāda, ka krīze neatrisināsies tuvākajā laikā un nav paredzams, ka cilvēki varēs atgriezties savā valstī, jo problēmu veido arī tas, ka tā faktiski ir nopostīta. Attiecīgi pēc vairākiem mēnešiem var rasties situācija, ka liels cilvēku skaits kļūst maznodrošināti, tiek pakļauti ārkārtīgam nabadzības riskam, tie palielina spiedienu uz sociālajiem dienestiem, t.sk., pašvaldības budžetu. Jau šobrīd Rīgā pietrūkst kvalitatīvu mitekļu, ko spēj piedāvāt pašvaldības sociālie dienesti, savukārt bēgļu izmitināšana subsidējot viesnīcas ir tikai pagaidu risinājums. Par problēmas nopietnību rāda šī brīža statistiska, ja 2021.g. saskaņā ar PMLP apkopoto informāciju bēgļa statuss tika piešķirts vien 225 personām, tad šobrīd saskaņā ar LETA sniegto informāciju (uz 22.martu), Rīgas vienotajā atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem bija reģistrēti jau vairāk nekā 7000 cilvēku, turklāt jau ir saņemti vairāk nekā 1079 iesniegumi krīzes pabalstiem. Krīze ietekmē arī pierīgu, piemēram, ar Civilās aizsardzības komisijas starpniecību kopumā Jūrmalā, Mārupē, Ķekavā ir izvietoti vairāk nekā 900 bēgļi.
Projekta vide/nozare ir tieši ziedošana, t.sk., sponsorēšana. Projekts, kas ir koncerts, ir tikai sākotnējais veids, kā tiks risinātas aktuālākās problēmas. Projekta mērķis ir uzrunāt sabiedrību kopumā, aicinot aktīvāk iesaistīties gan ziedojot privātpersonām, gan uzņēmumiem. Tāpat sabiedrība /uzņēmumi aicināti nodrošināt bēgļus ar darba vietām u.tml. Koncerta mērķa ziedojums ir paredzēs organizācijai ziedot.lv., kas to izlietos risinot aktuālākās bēgļu problēmas. Koncerts būtībā būs kā starta platforma ziedošanas kultūras attīstīšanai Latvijā, tomēr kā pamatmērķis ir pēc iespējas vairāk savākt ziedojumus tieši koncerta laikā. Latvijas iedzīvotāji /uzņēmumi aizvien biežāk izvēlas ziedot. Kā liecina lielākās labdarības organizācijas ziedot.lv ieņēmumu pārskats par 2017. gadu, saņemtie ziedojumi un dāvinājumi veidoja EUR 3,3 miljonus, savukārt 2022.g. uz šo brīdi jau ir saziedoti vairāk nekā 5,1 miljons eiro, turklāt marta mēnesī vien, ziedojumu apjoms sasniedz vairāk nekā 2,3 miljonus. Šie ziedojumi nāk gan no privātpersonām, gan uzņēmumiem, attiecīgi tik straujš to pieaugums liecina par potenciālu un vērienīgumu. Tomēr vienlaikus saskaņā ar Lursoft informāciju samazinās jaunu sabiedrisko organizāciju, to apvienību, biedrību un nodibinājumu dibināšanas dinamika, ja 2010.gadā gadā tika izveidotas teju 2000 šāda tipa organizācijas, tad 2020.g. vien 869. Turklāt sabiedriskā labuma statuss piešķirts vien 14 organizācijā.
Lai gan Latvijā mēdz būt arī ļoti altruistiski un filantropiski noskaņoti uzņēmumi, tad kopumā nevar uzskatīt, ka Latvijā ir ļoti izteikta un dziļa ziedošanas kultūra. Tomēr esošā krīze rāda, ka tā skar ne tikai atsevišķus, cilvēkus, bet visu sabiedrību kopumā. Tāpēc ir nepieciešams attīstīt ziedošanas un filantropijas kultūru, kas pirmkārt palīdzēs mazināt draudu/seku ietekmi, otrkārt saliedēs sabiedrību un arī veicinās ekonomisko attīstību.
Ziedošanas kultūras attīstīšanai ir vajadzīga līderība un sabiedrības vēlme. Piemēram, Lielbritānijā katrs no karaliskās ģimenes ir iesaistīts vai pārstāv kādu fondu vai padomi, jo ziedošana un labdarība ir klātesoša. Savukārt ASV tā ir kļuvusi par tradīciju, piemēram, Ņujorkas Centrālais parks ir izveidots un pastāv tikai pateicoties ziedojumiem, kas nebūtu iedomājams Latvijas kontekstā.
…
