Pentium.
1993. gadā Pentium radikāli pārveidoja personālo datoru tirgu. No sākuma tie gribēja saukties Pentium 80586, bet ražotāji negribēja samierināties ar to, ka AMD firmas procesoru nosaukumā arī parādās šie cipari, tāpēc tika nolemts, ka Intel procesori sauksies vienkārši Pentium.
Lielākā daļa Pentium procesoru (75MHz un augstāki) operē uz 3.3v ar 5v I/O aizsardzību. Pentiumam ir dubultais cauruļvadu superskalārais modelis, kur atļauj tam veikt vairāk instrukciju. Pentium ir divi paralēli integrēti cauruļvadi, kas ļauj lasīt, iztulkot, noformēt un sūtīt ziņojumu vienlaicīgi.
Pentium arī lieto divus 8KB. divvirziena komplektu, asociatīvo buferi (kurš ir zināms arī kā primārā 1 līmeņa krātuve) – vienu instrukcijām, otru datiem. Krātuves sekmē pieaugošo izpildīšanos, jo tie tēlo tādu kā pagaidu krātuves vietu priekš datu instrukcijām, kuras iegūtas no palēninātās galvenās atmiņas.
Apakšējā tabula rāda dažādos Pentium procesoru veidus no 1993. gada līdz 1996.gadam. Pentium Pro
Intel Pentium Pro, kurš pirmo reizi tika palaists 1995. gada beigās ar 15.5 miljoniem tranzistoru un otrā līmeņa krātuvi, bija paredzēts serveriem. Tas ir superskalārs procesors, kurš ir optimizēts priekš 32 bitu operācijām. Pentium Pro bija arī pirmais Intel mikroprocesors, kurš nelietoja Sicket 7 formfaktoru.
Pentium Pro atšķiras no Pentium ar to, ka Pro ir divas 64 bitu datu operāciju ‘takas’. Arī tā fizisko tuvumu var pieskaitīt pie ieguvumiem par labu Pentium Pro. …
