Priekšstati par psihi un psihiskām parādībām līdz 19.gadsimtam

Vārds ,,psiholoģija” apvieno sevī divus grieķu vārdus: psyche – dvēsele un logos – mācība, zinātne - ,,zinātne par dvēseli”.
Pirmo reizi vārdu ,,psiholoģija” lietoja garīdznieks Honkleniuss 1590. gadā. Zinātnē šo vārdu ieviesa vācu filozofs Kristiāns Volfs (1679 – 1754). Viņš izmantoja to savos 1732 – 1734. gadā publicētajos darbos ,,Racionālā psiholoģija” un ,,Empīriskā psiholoģija”.
Psiholoģijas zināšanu attīstības etapu vispārējs raksturojums
Pirmo etapu psiholoģijas zināšanu attīstībā tika piedēvēti dieviem
Otra etapa sākumu Miletas skolas pārstāvju filazofiskajos darbos (Taless, Anaksimandrs, Anaksimēns u. c.). Sāk veidoties priekšstati par psihisko kā fenomenu, kas piemīt cilvēkam un eksistē ,,pašā cilvēkā”.
Trešais nosacītais etaps psiholoģijas attīstībā saistās ar Renē Dekatra vārdu.
Ar šo momentu filozofijas zinātnē sākas mācības par apziņu kā cilvēka iekšējo pasauli veidošanās etapu. Apziņa šajā gadījumā tiek apskatīta kā cilvēka iekšējās darbības akts, ko var konstatēt tikai pašnovērošanā un kuram piemīt īpaša, garīga, saviem likumiem pakļauta eksistence. Turklāt apziņa tiek pretstatīta gan ķermenim, gan visai materiālajai pasaulei.…