5. SOCIALIZĀCIJAS PROCESS, TĀ FAKTORI UN IESPĒJAMIE RISKI.
Socializācija (no franču: socialisation) — personības tapšanas process, cilvēkam jau no dzimšanas pārmantojot cilvēces pieredzi un zināšanas, pakāpeniski iesaistoties sociālā vidē. Socializācija nozīmē sociālo normu, darbību un spēju, kā arī garīgo vērtību apgūšanu. Tikai socializācijā indivīds apgūst cilvēciskumu un atrod savu vietu sabiedrībā. Visintensīvāk socializācijas process norit bērnībā. Šajā procesā ļoti liela nozīme ir attīstības sociālai situācijai. Nelabvēlīgu sociālo apstākļu rezultātā var rasties antisociāla uzvedība, kam nepieciešama sociālā korekcija jeb resocializācija. (www.wikipedia.lv)
Jauniešu delinkvence
Šobrīd Latvijā un arī citviet pasaulē aktuāla ir jauniešu veiksmīga iekļaušanās sabiedrībā, jo jaunu cilvēku nākotne, neapšaubāmi, ir saistīta ar valsts nākotni, tās garīgo un ekonomisko augšupeju. Savukārt pieaugušie ir atbildīgi par bērna attīstības procesu un to, kā bērns pielāgojas apkārtējai videi. Vai pieaugušie maz apzinās, ka no tā, kā mazais cilvēks tiks mīlēts, aprūpēts un cienīts, stipri vien būs atkarīga viņa prasme veidot attiecības ar apkārtējiem, kā arī viņa uzvedība? Kādu pieaugušie (vecāki, skolotāji un citi apkārtējie) rāda piemēru jaunajai paaudzei? Saistībā ar mūsdienu jauno paaudzi bieži tiek minētas problēmas ar alkoholu, narkotikām, izdarītajiem pārkāpumiem, nepaklausību, nekorektu uzvedību un pat noziegumiem. …
