Popers, Markūze, Ārente, Bežinskis un Frīdrihs

Karls Popers
1902-1994
Sērs Karls Raimunds Popers dzimis Vīnē, viņa interešu galvenā joma nebija politikas teorija, bet gan zinātnes metodoloģijas jautājumi, kur viņa idejas sākotnēji bija tuvas t.s. Vīnes pulciņam– 1922 izveidotai pozitīvistiski orientētu filozofu uz zinātnieku apvienībai (M. Šliks, O. Neirats, K. Gēdels, R. Karnaps u.c.).
1928. gadā viņš aizstāvēja doktora disertāciju par metodoloģijas un domāšanas psiholoģijas jautājumiem
1937. gadā Popers atstāja Austriju un pārcēlās uz Jaunzēlandi, kur pavadīja kara gadus.

1945. gadā pēc F. fon Hajeka ieteikuma Popers kļuva par Londonas ekonomikas un politikas zinātnes skolas lektoru un visa viņa turpmākā dzīve bija saistīta ar Lielbritāniju.
1949. - 1969 g. viņš bija Londonas ekonomikas un politikas zinātnes skolas filozofijas, loģikas un zinātniskās metodes profesors. 1964. g. Poperam tika piešķirts sēra tituls
1938. – 1943. gadā Jaunzēlandē Popers saraksta grāmatu Atklātā sabiedrība un tās ienaidnieki (1945), kas kļuva par viņa galveno ieguldījumu politikas teorijā un vienu no pazīstamākiem XX gs. darbiem politikas teorijas jomā
Popers šajā divsējumu darbā aizstāv nozīmīgākās liberālisma idejas - likuma varu, visiem vienādus taisnīguma principus, indivīdu fundamentālās tiesības, brīvības fundamentālo nozīmi.

Atšķirībā no citiem pēckara liberālajiem domātājiem, piemēram, Rolsa un Nozika, viņš necenšas izsecināt šīs idejas no kādiem fundamentāliem principiem. Viņš izvēlās dialektisko metodi, par pamatu liekot iepriekšējo domātāju uzskatu kritiku.…