Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
0,99
Ietaupījums:
0,13 (13%)
Cena ar atlaidi*:
0,86
Pirkt
Identifikators:738764
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

1561. gadā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā tika parakstīts līgums par Latgales , Vidzemes un Kurzemes nodošanu Polijas virskundzībā, līdz ar to beidza pastāvēt Livonijas valsts. To sadalīja 6 patstāvīgās daļās: Igaunija – Zviedrijas pakļautībā, Tērbatas bīskapa valsts – Krievijas pakļautībā, Vidzeme un Latgale – Polijas pakļautībā, Kurzeme – bijušā Vācu ordeņa mestra hercoga Ketlera pakļautībā, Sāmsala un Piltenes apgabals – Dāņu hercoga pakļautībā, Rīga – Vācijas pakļautībā.
Krievija lauzās uz Baltijas jūru un tās ostām, Vācu ordenis bija sakauts un atteicies no varas, tā vietā karu ar Krieviju turpināja Zviedrija Igaunijā un Polija Vidzemē un Latgalē. Karš ilga 25 g. un vēsturnieki to nosauca par Livonijas karu (1558-1583), līdz 1579.g. jaunievēlētais Polijas karalis Stefans Batorijs sakāva krievu karaspēku. Krievijas cars noslēdza pamieru un atteicās no Vidzemes un Latgales. Pēc gada nācās atdot Zviedriem arī Igauniju.
Vidzeme un Latgale bija izpostīta. To bija izlaupījuši ne tikai poļi un krievi, bet arī bijušie ordeņa brāļi bruņinieki. Izpostīti bija ne tikai zemnieki, bet arī muižnieki. Polijas karalis par labprātīgu padošanos Polijai piešķīra muižniekiem īpašas privilēģijas. Viena no šīm privilēģijām atzina zemniekus par dzimtsļaudīm. Par Vidzemes un Latgales gubernatoru iecēla Lietuvas maršalu Hodkeviču, līdz ar to tās kļuva par Lietuvas sastāvdaļu un dēvēja par Pārdaugavas hercogisti.
Vācu muižniekiem bija solīta ticības brīvība un pašvaldības tiesības, tomēr Polija šo solījumu nepildīja. Luterāņiem atņēma baznīcas, bet Cēsīs nodibināja katoļu bīskapa sēdekli. Tiesas bija izveidotas pēc Polijas parauga, apgabala un apriņķa priekšnieka amatā iecēla poļus vai leišus. Vācu muižnieki līdz ar to bija praktiski atstumti no valsts pārvaldes.
1600. g. Polijas karalis Sigismunds III, lai izcītnītu savas tiesības uz Zviedrijas troni uzsāka karu ar Zviedriju. Poļu un zviedru karš Baltijā ilga 29 g., līdz 1629. g. Altmarkā tika noslēgts pamiers. Latviju sadalīja trīs daļās: Kurzeme palika kā iepriekš hercoga valsts, Latgale pievienoja Polijai, Vidzemi un Igauniji pārvaldīja Zviedrija.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Poļu laiki Latvijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/738764

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties