Politiskie procesi Eiropā 20-tajos gados. Vācija pēc Pirmā pasaules kara: izmaiņas ārējā un iekšējā politikā

Antisemītisms tika saistīts ar rasismu un kļuva par valsts politiku. Sākās smagas represijas pret ebrejiem. Nacistu režīms plaši izmantoja dažādus masu ietekmēšanas paņēmienus, piemēram, presi un radio. Kontrolei tika pakļauta, izglītība, zinātne, literatūra un māksla. Mākslas uzdevums bija slavināt pastāvošo režīmu un attēlot nākotnes laimīgo vācu tautu.
Ādolfa Hitlera ārpolitikas svarīgākais mērķis bija atjaunot un vēlāk paplašināt Vācijas valsts, jeb, kā viņs to nosauca, Trešā reiha robežas. To varēja panākt iekarojot teritorijas austrumos. Lai to sasniegtu, vispirms bija nepieciešams atbrīvoties no Versaļas līguma saistībām un atjaunot Vācijas militāro spēku.
Rezultātā 1933.g. Vācija izstājās no Tautu Savienības. 1935.g. Hitlers sāka atklāti ignorēt Versaļas līgumu, palielinot armiju. Sākās virzība uz jaunu karu Eiropā, teritoriju aneksija un okupācija. 1939.g. 23. augustā Maskavā tika parakstīts pakts starp Vāciju un PSRS, kura svarīgākā daļa bija slepenā vienošanās par Austrumeiropas sadalīšanu ietekmes zonās. Nedēļu vēlāk ar Vācijas uzbrukumu Polijai sākās Otrais pasaules karš.

…