Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,76 (19%)
Cena ar atlaidi*:
3,23
Pirkt
Identifikators:186286
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Interešu grupu teorijas
Klasiskais interešu grupu politikas modelis demokrātiskās sistēmās ir plurālisms. Šī modeļa centrālā ideja ir tas, ka brīva pieeja politikas veidotājiem dod iespēju interešu grupām attīstīt pilnvaru nodalīšanu starp spēcīgiem valsts ierēdņiem un noteiktām interešu grupām.1 Šajā modelī svarīgs ir pieņēmums, ka katrai interešu grupai ir savs atšķirīgs skatījums un viedoklis, ko tā atbalsta un kā īstenošanos cenšas panākt. Būtībā veidojas pretēji viedokļi un opozīcijas, tādēļ nekādu viendabīgu interešu atbalstītāji nevarēs pilnībā monopolizēt politisko procesu, tādējādi būtisks noteikums ir tas, lai šīm dažādajām interešu grupām patiešām būtu vienlīdzīgas iespējas un pieeja ietekmēt politiskos procesus.
Tomēr realitātē mazākās interešu grupas bieži tiek lielāko un ietekmīgāko apspiestas. Privileģētākās un starpnieku grupas bieži gūst pārsvaru pār skaitliski lielākiem spēkiem, jo tās bieži ir veiksmīgāk organizētas un aktīvākas. Iemesls šai situācijai, kā to skaidro M. Olsons (M. Olson) ir tas, ka pastāv kolektīvās rīcības loģika: ka pastāv liels stimuls pievienoties grupai, kas tiecas tikai pēc tās locekļu interešu piepildījumu (privātās intereses) un zems stimuls pievienoties grupām, kas tiecas pēc labuma visai sabiedrībai kopumā (publiskās intereses).2 Rezultātā pieeja politiskās varas resursiem tomēr nav vienmērīga un vienlīdzīga.
Lai pārvarētu plurālisma modeļa trūkumus ir radušies trīs alternatīvi modeļi, kas aplūko ar interešu grupām saistītos jautājumus. Katrā no šiem modeļiem valsts attīsta noteiktu struktūru priekš interešu grupu politikas ar mērķi radīt balansētāku pārstāvniecību, kā arī darbības rezultātus. Korporatīvais modelis uzsver, ka galvenais dalījums sabiedrībā pastāv starp kapitālistiem/biznesu un strādniekiem/ darbaspēku. Lai attīstītu vienlīdzīgu varas balansu starp šiem diviem spēkiem valsts atzīst licences un sniedz reprezentatīvo monopolu abām šķiras dalījuma pusēm, sociālajiem partneriem. Atvērtu politisko tīklu vietā biznesa un tirdzniecības kompāniju līderi piedalās slēgtās trīspusējās tikšanās ar valsts ierēdņiem. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,68 €
Materiālu komplekts Nr. 1130518
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Politiskie konflikti un intereses Eiropā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/186286

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties