Politikas teorija 19.gadsimtā: stabilitāte un pārmaiņas, individuālā brīvība un vispārējais labums

Liberālisms kļuva sevišķi populārs 19. gadsimta liberālo politisko partiju darbības rezultātā. Liberāļi savā darbībā orientējās uz parlamentārisma piekritējiem, pastāvēja par dažādām ekonomiskajām un politiskajām brīvībām. Parādījās idejas, ka nepieciešams likvidēt (vai ierobežot) jebkādu valsts vai sabiedrisko piespiešanas formas attiecībā pret kādu indivīdu, kurš vienmēr ir vērtējams augstāk par jebkādu grupu (cilvēka dabiskās tiesības un brīvības ir nozīmīgākas par sabiedrības un valsts interesēm). Par svarīgāko tika uzskatīta arī ekonomiskā un uzņēmējdarbības brīvība – kas nozīmēja, ka valstij ir minimāli (radikāļi pat uzskatīja, ka nemaz) jāiejaucas pilsoņu saimnieciskajā un sociālajā dzīvē (galvenais sabiedrības regulējošais spēks ir brīvais tirgus); valsts uzdevums ir nodrošināt minimālu kārtību un apstākļus brīvai saimnieciskajai darbībai.
Liberālisms arī atbalstīja reliģisko brīvību (tolerances ideja) un iespēju brīvi paust savas zinātniskās atziņas un politiskos uzskatus (šīm atziņām jeb idejām ir jābūt arī valsts pamatlikuma sastāvā). Liberālisms iestājās par vienādām iespējām - visiem jānodrošina vienādas starta iespējas: izglītības u.c. jomas – bet tikai starta iespējas, vēlākā cilvēka izaugsme ir atkarīga tikai no cilvēka uzņēmības, talantiem un citām personiskajām īpašībām. …