Konjuktīvās jūtas nodrošina tuvināšanos citiem cilvēkiem vai darbības veidiem, piem., cieņa, draudzība, simpātijas, pieķeršanās, mīlestība. Disjunktīvās jūtas veicina attālināšanos no jūtu objektiem vai agresiju pret tiem, naids, nicinājums, neuzticība.
Jūtu īpatnības:
1)jūtu polaritāte – cilvēkam pret priekšmetiem, parādībā, faktiem var izveidoties gan pozitīva, gan negatīva attieksme;
2)jūtu ambivalence – vienlaicīgu polāro jūtu pārdzīvošana attiecībā pret vienu un to pašu priekšmetu vai parādību;
3)intensitātes jūtas (piem., stipras, vājas un vētrainas)– to nosaka pakāpe , kas atkarīga no cilvēka individuālajām īpašībām;
4)stēniskās jūtas (mundrās) – kas aktivizē cilvēka darbību, vairo viņa enerģiju;
5)astēniskās jūtas (nomācošās) – kas pazemina cilvēka darbotiesspēju.
Cilvēka rīcības pašvērtējums ir saisīts arī ar tādu jūtu pārdzīvojumu kā sirdsapziņa. Ja cilvēks, izejot no pienākuma un atbildības jūtām, apzinās savas rīcības atbilstību, tad viņš pārdzīvo „tīrās sirdsapziņas” stāvokli. Tīra sirdsapziņa sasitīta ar lielu prieka un morāla gandarījuma pārdzīvojumu.
Izpildot darbību, cilvēkam var rasties uzbudinājums vai sasprindzinājums, veiksmes un prieka izjūtas vai garlaicība, ja darbība netiek veikta.
Jūtu veidošanās pirmais etaps ir zināšanu uzkrāšana, otrais – pārliecības veidošanās, pamatojoties uz vingrinājumiem attiecīgā darbības veidā.
Gadījumos, kad cilvēks tieši tiekas ar jūtu priekšmetu, viņā aktualizējas sakaru ar šo priekšmetu subjektīvais vērtējums, t.i., notiek jūtu pārdzīvošanas process. Sakaru ar jūtu priekšmetu subjektīvo vērtējumu aktualizācijas procesu sauc par emocijām.…
