Djūijs uzskatīja, ka zinātnes sniegto zināšanu vērtīgākā iezīme ir to praktiskais derīgums. Jebkuru zināšamu vērtību vispirms saistīja ar cilvēku darbību un praksi. Zinātne ir stingri disciplinēta un paškritiska izziņas forma ar loģisku struktūru, ko veiksmīgi var piemērot arī citās izziņas formās. Cilvēks konstruē dažādas idejas, jēdzienus, likumus, teorijas, kas kalpo viņam par instrumentu, lai orientētos konkrētos apstākļos, gūstot sev izdevīgu, derīgu rezultātu. Visvairāk par interesējošo objektu mēs uzzinām lietu un parādību savstarpējā mijiedarbībā-uzskatīja Djūijs. Djūijs ierosināja reformēt skolu sistēmu, izmainot mācību priekšmetus un metodes. Metodē būtiskākais nav vis viens vai otrs paņēmiens, bet „maksimālā balstīšanās uz intelektu”, prātu un vispirms, rēķināšanās ar veselā saprāta balsi, sastopoties ar kādu agrāk nebujušu problēmu situāciju. Savu pedagoģisko teoriju viņš praktiski realizējapie čikāgas universitātes izveidotajā eksperimentālajā skolā 1896.-1904.gadā. Djūijs aizstāvēja uzskatu, ka bērnu izglītības pamatā vajadzētu būt problēmu risināšanas pieejai, jeb, kā viņš pats to sauca – „Mācīties darot” princips. Šāda pieeja apvieno praktisko darbību un teoriju un rosina bērnus būt radošiem gan darbojoties, gan apgūstot teoriju, vienlaikus attīstot vispārējās prasmes, kas būtu derīgas visās viņu turpmākas dzīves jomās. Katra klase ir maza demokrātiska sabiedrība, skola-valsts valstī ar visām valstī esošajām institūcijām. Bērnā ir „izgudrotāja” instinkti, tie neattīstās, ja bērnam nav izdevības darboties. Roku darbs skolā ir audzināšanas avots. Bērnam ir jādarbojas, skolas uzdevums – to pareizi vadīt. Pie skolām jābūt darbnīcām, labaratorijām. Tur skolēni strādā, līdztekus apgūstot vajadzīgās zināšanas. Skolotājs ir konsultants, vērtētājs. Atstāstīt grāmatā uzrakstīto nav vajadzības, ir nepieciešama brīvā saruna ar skolēnu. Tas rosina domu, attīsta valodu. Bērnu attīstībai jābūt dabiskai, pilnai prieka, pozitīvu pārdzīvojumu. Skolotājs kā vadītājs un biedrs, kā arī bērna interešu prioritāte. Sabiedrībai, kas ir ieinteresēta progresīvajā attīstībā, būtu nepieciešams orientēt un virzīt skolu ieaudzināt savos izglītojamajos iniciatīvu un aktīvu attieksmi pret dzīvi. Tikai caur izglītību cilvēks kļūst spējīgs realizēt savas sociālās iniciatīvas.…
