Pārskats par politiskajiem un saimnieciskajiem notikumiem Eiropā 19.gadsimtā

8) Vācijas apvienošana
Tāpat kā Itālija, arī Vācija 19.gs. sākumā bija sadalīta vairākās maziņās valstiņās.
Notikumi Itālijā radīja plašu atbalsi Vācijā, kur sākās plaši nemieri, kuros galvenā pamatdoma, līdzīgi kā Itālijā, bija nacionālā konsolidācija (saliedēšanās, apvienošanās).
Vācijas apvienošanas priekšgalā nostājās attīstītākā no valstiņām – Prūsija.
1861. gadā par Prūsijas kancleru kļuva Otto fon Bismarks (Citviet arī Oto), kurš uzsāka apvienošanu militārā ceļā.
Laikā no 1863. Gada līdz 1864. Gadam Prūsija kopā ar Austriju sagrauj Dāniju un pievieno Vācijai Šlēsvigu un Holšteinu.
1866. gadā Prūsija kopā ar Itāliju sakauj Austriju, taču atturējās no tās pazemošanas, tas ir, neieradās galvaspilsētā uz zirga lai iegūtu pilsētas atslēgu, tādejādi parādot, ka ir uzvarējis, jo Otto fon Bismarks jau bija paredzējis, ka viņam nāksies karot ar Franciju, tādēļ viņam bija vajadzēja Austrijas atbalstu, jo citādāk viņam nāktos karot divās frontēs.
1870. gadā Prūsija izprovocē Franciju uz karu par Spānijas mantojumu - 1871. gadā Prūsija smagi sakauj Franciju. Prūsija dabūja Elzasu un Lotringu. Francija ir spiesta maksāt milzīgu kontribūciju (Summa, ko zaudētāj valsts maksā uzvarētāj valstij par zaudējumiem utt.).
1871. gada 18. Janvārī Versaļā tiek pasludināta Vācijas impērija. Pirmais imperators - Vilhelms I.

9) Modernizācijas jēdziens un būtība
Raksturīga 19.gs iezīme bija strauja tehnoloģiju attīstība un ar to saistītā industrializācija.
Cilvēka dzīvē arvien lielāku nozīmi ieguva dažādas mašīnas. Tehnoloģiskajam progresam vajadzēja atbrīvot cilvēku no atkarības no dabas spēkiem.
Taču vienlaicīgi tehniskais progress radīja jaunas problēmas.
Pirmais kas pievērsa uzmanību šīm problēmām bija angļu ekonomists Tomass Maltuss.
…