Padomju laiki

— Viss ir relatīvs. Pozitīvs tolaik bija tas — lai arī kā cilvēki tiecās pēc labklājības, materiālisms tomēr nebija aptumšojis prātus un aizēnojis cilvēciskās attiecības.
Runājot par slikto, man tas formulējas vienā vārdā — bailes. Pilnīgi no jebkā.
Bailes bija paralizējušas sabiedrību jau tādā pakāpē, ka cilvēki cenzēja ne tikai cits citu, bet arī paši sevi. Diemžēl ir jāsecina, ka padomju laiki joprojām turpinās un tas notiek cilvēku prātos. Arī sociālekonomiskajās izpausmēs, kad aizvien vēl izrādās dzīvs vecais sauklis — no katra pēc iespējām un katram pēc vajadzībām.
Arī bailes joprojām virmo gaisā. Te no Maskavas, te no Briseles onkuļiem. Tāpat daudziem joprojām svarīgāk par brīvības izpausmēm šķiet atbildēt sev uz jautājumu: “Vai man par to kaut kas (ne)būs?”
— Tagad saka: valstī ir augsts korupcijas līmenis, taču tolaik visa valsts sistēma balstījās uz korupcijas principiem — sākot no mazā cilvēka un beidzot ar pašu augšgalu — blats blata galā.
Turklāt tolaik vienīgā patiesā komunikācija noritēja čukstus, cilvēki nezināja, kas ir vārda brīvība. Savukārt mūsdienu jaunā paaudze vairs nezina, ka var būt citādi — nu jau pat bērns zina savas tiesības un ir gatavs protestēt, tiklīdz kāds tās neievēro.

…