Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,90 (18%)
Cena ar atlaidi*:
4,09
Pirkt
Identifikators:849595
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.01.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Verseļas miera līguma smagie noteikumi attiecībā pret Vāciju – vai to varētu uzskatīt par iemeslu II pasaules kara sakumam? Japānas tieksmes pēc impērijas paplašināšanas? Itālijas intereses Balkānos un Āfrikā? Koloniālais stāvoklis? Nesenā ekonomiskā krīze? Divu Lielvalstu un divu nesavienojamu ideoloģiju konflikti? Staļins? Hitlers? Šos visus var nosaukt par svarīgiem iemesliem, kāpēc tika izlietas cilvēku asinis? Kopsumma ap 70.milj. kritušo un 50.milj. ievainoto. Šis karš ir lielākais militārais konflikts pasaules vēsturē, un skaidrs ir viens – nākamais varētu būt pēdējais.
Līdz ar Hitlera nākšanu pie varas 1933.gadā situācija krasi izmainījās. Šajā pašā gadā Vācija izstājas no Tautu Savienības. 1935. gadā izsludināja vispārējo karaklausību un referenduma rezultātā tika pievienots Zāras apgabals, 1936.gadā Vācu karaspēks iesoļoja demilitarizētājā Reinzemē. 1938.gada martā Hitlers pievieno Lielvācijas impērijai Austriju (Hitlera dzimteni) ka vēl dēvē – Anšluss. Šā paša gada 29.septembrī pēc Minhenes vienošanas Vācijai tika pievienota Sudetija (apgabals Čehoslovākijas teritorijā, kurā dzīvoja 3 miljoni vāciešu). Ilgi nebija jāgaida līdz Hitlers ieņēma visu atlikušo Čehijas teritoriju 1939.gada 15.marts. 1939. gada 22.martā Vācija pievienoja savām teritorijām Klaipēdas apgabalu. Pievienota tika ari Danciga. Tajā laikā Itālija ar Benito Musolīni priekšgalā okupēja Albāniju. Šajā laika vislielāko kļūdu izdarīja Lielbritānijas premjerministrs Nevils Čemberlens, pieļaujot Verseļas miera līguma atklātu revidēšanu. Un barojot nepiebarojamu lauvu – Hitleru.
Tajā laikā ASV ārpolitika bija dzelžaina, izolacionisms valdīja F.D.Rūzvelta vadītajā valstī. ASV nejaucās Eiropas intrigās.
1939. gada 1. septembrī ar Vācijas uzbrukumu Polijai sākās II pasaules karš. Tās bija tiešas sekas pirms nedēļas — 23. augustā — noslēgtā padomju un vācu neuzbrukšanas līguma slepenajam protokolam (Molotova–Ribentropa paktam), saskaņā ar kuru starp Vāciju un PSRS bija sadalīta arī Polija. Sākotnēji Hitlers plānoja sākt uzbrukumu Polijai 26. augustā, taču šo nodomu iztraucēja 25. augustā noslēgtais Lielbritānijas un Polijas militārās savienības līgums un Itālijas līdera Musolīni paustā negatavība stāties karā Vācijas pusē. Turpmākajās dienās Vācija centās panākt Polijas starptautisku izolāciju, mēģinot parādīt Poliju kā agresoru. Šajā nolūkā sarīkoja dažādus robežincidentus, no kuriem skaļākais bija 31. augustā poļu formās pārģērbto kriminālieslodzīto uzbrukums vācu Gleivices radiostacijai. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,31 €
Materiālu komplekts Nr. 1111931
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Otrais pasaules karš”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/849595

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties