Numismātika un bonistika - apskats par Latviju, Libēriju un Luksemburgu

Bonistika (fr. bonistique) ir vēstures palīgdisciplīna, kas pētī no apgrozības izņemto papīrnaudas zīmju un bonu vēsturi. Izveidojusies 20. gs. sākumā. Saistīta ar numismātiku.
Numismātika (lat. numisma, numismatis monēta < gr.) ir vēsturiska palīgnozare, kas pētī monētas, monētu depozītus, medaļas žetonus, ordeņus, nozīmes, kā arī papīra naudaszīmes. Numismātika ir saistīta ar ekonomikas un mākslas vēsturi, metroloģiju, heraldiku, paleoģeogrāfiju, sfragistiku. Pēc uzrakstiem un attēliem uz monētām, pēc to masas, metāla sastāva un kalšanas tehnikas var noteikt kalšanas vietu, laiku, naudas sistēmu. Numismātikas rašanās saistīta ar monētu (g.k. antīko) kolekcionēšanu, kas sākās 14. – 15. gs. Itālijā. Sākotnēji par monētām interesējās kā par mākslas priekšmetiem. Jau 16. gs. bija radīti pamati valsts kolekcijām Austrijā, Vācijā, Francijā; šīs kolekcijas, kā arī Britu muzeja, Valsts Ermitāžas un Amerikas Numismātikas biedrības (Ņujorkā) kolekcijas ir lielākās monētu krātuves pasaulē. Par numismātikas zinātnes pamatlicēju uzskata austriešu abatu J. Ekhelu (1737 – 1798), kas sarakstīja darbu „Mācība par senajām monētām” 8 sējumos. …