Novadu reforma

Kas ir novadu reforma? Novadu reformas plāns ir reforma, kas precizētais likumprojekts nosaka jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu ar 39 pašvaldībām esošo 119 pašvaldību vietā. Mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām. Pūce valdības sēdē sacīja, ka ministrijām un arī Saeimas frakcijām ir vēlme pieņemt likumu līdz 2020. gada maijam, lai likums būtu spēkā gadu pirms vēlēšanām. Kas veic novadu reformu? Novadu reformu veic un īsteno Saeima un Ministru kabinets: ‘' Pūce arī atzina, ka Saeima vēl var ieviest korekcijas iecerētajā plānā, un solīja, ka ministrija palīdzēs izvērtēt visus noteiktajā kārtībā iesniegtos priekšlikumus neatkarīgi no tā, vai to sniegs pozīcijas vai opozīcijas deputāti, lai “mēs būtu gatavi pieņemt valsts interesēm atbilstošāku lēmumu”. Protams, arī veido sadarbību un pārrunas ar novadu domēm, vai tās piekrīt reformai un vai vēlas kaut ko tajā mainīt. Kādēļ šobrīd vēlās veikt novadu reformu? Svarīgākie iemesli, kāpēc vēlās veikt reformu ir: • Valsts un pašvaldību ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas uzlabošana Pašvaldību kapacitātes un autonomijas stiprināšana, ievērojot subsidiaritātes principu • Jo mazāka pašvaldība, jo dārgāka ir tās funkciju īstenošana, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Ilgtermiņā augoši uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju prasīs arvien lielāku pašvaldību budžeta daļu, kas tādejādi varētu ierobežot pašvaldību iespējas veikt investīcijas teritorijas attīstībā • Tikai 38 pašvaldības vidusskolās ir pietiekams skolēnu skaits, lai izveidotu vidusskolu ar vismaz divām paralēlklasēm Kāpēc cilvēki protestēja pret novadu reformu? Saeimas opozīcija sagatavoto projektu dēvē par nekvalitatīvu, jo neesot ņemts vērā lielas daļas reģionos dzīvojošo viedoklis, to pašu vēsta novadu iedzīvotāji. Visskaļāk savu vārdu ir izteikusi Valka. Kā novadu reforma varētu ietekmēt kultūras jomu – pozitīvie un negatīvie aspekti? (katram vismaz 3 pamatoti piemēri) Pozitīvi: • Apvienošanās rezultātā atbrīvosies līdzekļi, kas šobrīd tiek tērēti uzturēšanas un administratīvajiem izdevumiem, un tos varēs novirzīt iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu uzlabošanai un infrastruktūras attīstībai. Lielākas pašvaldības varēs arī speciālistiem nodrošināt labāku atalgojumu un tādējādi piesaistīt kvalificētus darbiniekus, nodrošinot labāku teritorijas pārvaldību un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu. Juris Pūce atbild: ‘' Patiesībā – jaunajos novados būs vairāk finanšu līdzekļu, līdz ar to lokālās identitātes stiprināšanas iespējas tikai pieaugs.’' • Uzlabosies skolu izglītības, kultūras līmenis. ‘'Latvijā vērojama izglītības kvalitātes atšķirība starp skolēnu mācību sasniegumiem lauku un pilsētu skolās, un, kā secina Latvijas banka, skolas efektivitāti nosaka tās lielums, nevis atrašanās vieta.’' • Iedzīvotāju pārcelšanās uz pilsētām saistīta ar darba iespēju trūkumu reģionos, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem iedzīvotāju skaita samazinājumam laukos, tāpēc saglabāsies kultūras vērtības lauku reģionos. Negatīvi: • Daina Bērende uzskata, ka Kuldīgas novads ļoti atbalsta suitu kultūrtelpu. Izveidot vienotu Suitu novadu, balstoties tikai kultūrvēsturiskajā mantojumā, pēc Bērendes domām, būtu vieglprātīgi, jo šāds novads būtu daudz trūcīgāks par Kuldīgas novadu, turklāt ne tikai finansiāli, bet arī no cilvēkresursu viedokļa – piemēram, ja būtu nepieciešams uzrakstīt projektu, speciālistus tāpat nāktos meklēt pilsētās. Tātad, ir bažas, ka pietrūks finansējums, lai uzturēta kultūrvēsturiskās vērtības • Iemesli ir daudzveidīgi; līdz šim skaļi nav izskanējis šķietami sīks, tomēr iedzīvotājiem kultūras pieejamības ziņā ļoti svarīgs elements – bibliotēku tīkls. Skaidro Maija Jostsone: “Ja mūs pievieno Valkas novadam, tad nepieciešama diskusija starp Valmieras un Valkas novadu bibliotēkām, kā viņi mūs sadala. Ja prasa mūsu viedokli, mēs paliekam tur, kur esam.’' Alojas novada Ungurpilī pirms pāris gadiem atklāta jauna, turklāt arī jaunuzcelta – bibliotēka – biznesa atbalsta centrs “Sala”. Valdis Bārda uzskata: ja Aloja lēmuma pieņemšanas brīdī būtu atradusies Limbažu novada sastāvā, “bibliotēka nebūtu uzcelta un arī vidusskola noteikti tiktu slēgta”. • “Izstrādājot šos kritērijus, īpašu uzmanību pievēršam, lai neciestu kultūrizglītības pieejamība, proti, lai visiem Latvijas bērniem pēc iespējas tuvu dzīvesvietai būtu pieejamas viņu spējām, interesēm un vecumam atbilstošas iespējas attīstīt savas mākslinieciskās dotības. Vienlaikus jāuzsver, ka lēmumu pieņemšana par to, kā tiks organizēta kultūrizglītība katrā konkrētajā pašvaldībā, ir pašas pašvaldības kompetencē,” norāda Lita Kokale.