ANTIVĒRTĪBAS
Atkarība no medikamentiem - māte izmantoja un dažkārt pārdozēja miega zāles, lai atslēgtos no realitātes.
Alkoholisms - drūmos brīžos māte izmantoja alkoholu, lai no tiem izbēgtu
Pašnāvnieciskas tieksmes - māte nespēja dzīvē saskatīt skaisto un iemeslus turpināt dzīvot, lai arī cik ļoti meita un Jese centās viņu pārliecināt par pretējo.
Brīvības atņemšana un ierobežošana - romāns risinās Padomju laikos, kad valdīja cenzūra un propaganda, kas psihiski un sociāli lauza cilvēkus.
Darba kompozīcija:
Romāns sarakstīts pirmajā personā, un vēstītājas pamīšus ir māte un meita, turklāt mātes un meitas “nodaļas” atdalītas visai neitrāli.
Sižeta līnija nav lineāra, darbā mainās notikumi atkarībā no stāstītāja, tie nav vieni un tie paši notikumi no citiem skatupunktiem.
Ekspozīcija- ir Padomju laiki, Mātei ar depresijas pazīmēm, kas koncentrējas uz karjeru, ir piedzimusi negaidīta, nevēlama meita. Tēva figūras nav. Meitu galvenokārt audzina vecvecāki.
Sarežģījums - Māte pirmo reizi mēģina izdarīt pašnāvību. Tiek izceltas viņas personības depresīvās un pašiznīcinošās puses.
Darbības attīstība - Mātes psihiskā veselība pasliktinās, taču meita nedrīkst tam pakļauties un viņai ir jāturpina dzīvot un izgītoties. Māti atlaiž no darba, viņa otro reizi mēģina izdarīt pašnāvību, Jese palīdz viņai atrast jaunu nodarbošanos - drāšu birstīšu siešanu, kas uz brīdi novirza mātes domas no nepatikas pret dzīvi. Meita arvien retāk apciemo māti.
Kulminācija - Māte izdara pašnāvību tieši pirms realizējas ideja par brīvu Latviju.
Atrisinājums - Latvija iegūst neatkarību, Jese turpina dzīvot Mātes mājā. Krīt Berlīnes mūris.
…