„Varenās kopas” komponistu vidū viņam ir īpaša vieta. Ar viņa daiļradi krievu mūzikā kā krāšņs zieds uzplauka pasaka. Pasakā un dziesmā vienmēr bijusi apslēpta tautas dvēsele. Tieši pasakā tauta izteica savas gaišās ilgas pēc labāka likteņa, pēc taisnības triumfa.
Nikolajs Rimskis Korsakovs dzimis 1844. gada 6. martā nelielajā Tihvinas pilsētiņā Novgorodas guberņā, kur viņa tēvam, bijušajam gubernatoram, piederēja mājas. Komponista māte bija dzimtļaužu zemnieces meita. Jau agri atklājās nākamā komponista muzikālās dotības. Tāpat kā daudzi muižnieku bērni, zēns mācījās klavierspēli. Rimska – Korsakova vecākais brālis pabeidza Pēterburgas Jūras kadetu korpusu un kļuva par jūras kara flotes virsnieku. Tai pašā mācību iestādē iestājās arī 12 gadu vecais Nikolajs.
Nodarbības Jūras kedetu korpusā zēnu nesaistīja, kaut gan līdz tam viņš dzīvi interesējās par jūru, ar aizrautību lasīja grāmatas par jūras braucējiem un savās vēstuēs sīki iztaujāja vecāko brāli par dienestu jūras kara flotē. Viņa atsalumu pret jūrnieka profesiju izraisīja korpusā valdošais birokrātisms, no «Nikolaja laikiem mantotais kadetu gars», kā vēlāk rakstīja Rimskis – Korsakovs.
Zēna muzikālās dotības šajos gados neattīstījās tik strauji, kā tas varētu būt labvēlīgākos apstākļos. Tiesa, svētdienās viņš gāja uz klavierstundām, taču visu nedēļu viņam nebija iespējas vingrināties. Peretam viņš apmeklēja koncertus un operizrādes. Īpaši viņš mīlēja Gļinkas operas. Šī aizraušanās ar Gļinkas operām piemita arī viņa jaunajam skolotājam F. Kanillem.…
