Neokonservatīvisma uzplaukums attīstītajās valstīs

Neokonservatīvisms ir labēja politiska ideoloģija, kas veidojusies uz konservatīvisma bāzes, kura radusies ASV un kurai ir raksturīgi liberālisma elementi.
Saimnieciskā lejupslīde 20. gadsimta 70. gados pavēra ceļu jaunam idejiskam strāvojumam. Atšķirībā no tradicionālā konservatīvisma šis strāvojums noraidīja sociālu konsensu, kas attīstītajās valstīs bija radies pēc Otrā pasaules kara, uzskatot, ka pārmērīga arodbiedrību ietekme un valsts iejaukšanās tirgus attiecībās radījusi ekonomiskas grūtības un tautsaimnieciskas efektivitātes samazināšanos
Neokonservatīvie politiķi mēģināja atjaunot 19. gadsimta konservatīvisma sociālos principus, uzsverot atgriešanos pie tradicionālajām vērtībām – ģimenes, valsts, disciplīnas, sociālās stabilitātes. Tā bija reakcija uz 20. gadsimta 60. gadiem raksturīgo liberālismu sociālajā sfērā un cilvēku savstarpējās attiecībās. Neokonservatīvie skeptiski uzlūko multikulturālismu un daudzu reliģiju klātbūtni sabiedrībā, jo tas rada domstarpības, kas nav risināmas ar racionāliem paņēmieniem un veicina spriedzi un nestabilitāti. Neokonservatīvi domājušie par spīti liberālisma piejaukumam ideoloģijā, ir kategoriski pret tādiem aspektiem, kā aborti, viendzimuma laulības u.c. sociāli strīdīgi aspekti, kurus parasti neatbalsta tradicionālais konservatīvisms. Neokonservatīvisms arī atšķiras ar to, ka atbalsta lielu un ietekmīgu valdību.
…